2013. gada vasarā Valkas novadpētniecības muzejs ar Latvijas Kultūras ministrijas projektu konkursa finansiālu atbalstu īstenoja projektu “Mākslinieces Mildas Bīrītes gleznu pieejamības nodrošināšana”. Iznākumā restaurēta 51 Bīrītes glezna.
Gleznu kolekcijas restaurācijai bija piešķirts tūkstoš latu. Muzeja krājuma glabātāja Aija Priedīte teic, ka jāmeklē iespējas kādā citā projektā, lai gleznas varētu ierāmēt un tad mākslinieces daiļradi varētu iepazīt plašs interesentu loks.
Mākslinieces darbi patiksDažas gleznas paredzēts ierāmēt ar muzeja budžeta līdzekļu palīdzību. M. Bīrītes darbi ir gleznoti uz kartona, tāpēc bez ierāmēšanas tie nav eksponējami. Restauratore Ieva Kampe domā, ka valcēniešiem M. Bīrītes darbi patiks. Lai gan muzeja tēlotājmākslas darbu krātuve nav ļoti bagāta, tomēr šīs mākslinieces kolekcija ir plaša, un tā ir kvalitatīva glezniecība. Gleznas muzejam uzdāvināja mākslinieces māsa Alma Reke. Darbi gleznoti 50.-60. gados eļļas tehnikā ar pastozo triepienu, liela daļa tieši ar špakteļlāpstiņu, veidojot ļoti biezu krāsas slāni. Visvairāk gleznotas ainavas, ziedi, klusās dabas un marīnas. Gleznas ir bagātas faktūras ziņā, portreti nedaudz smagnēji, tā laika raksturīgajām padomju noskaņām atbilstoši.Muzeja krājumā darbi nonāca sliktā tehniskā stāvoklī. Gleznas restaurēja valcēniete, Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas Restaurācijas apakšnodaļas studente Ieva Kampe.“Sākotnēji par muzeja piedāvājumu biju satraukusies, jo īsti nezināju, vai man tas būs pa spēkam. Pasniedzēja akadēmijā Gunita Čakare mani iedrošināja, un tāpēc piekritu. Ar līdzīgu projektu pirms tam strādājām Alūksnes muzejā. Tiesa, tur bija jāatjauno nevis viena, bet vairāku mākslinieku darbi,” stāsta I. Kampe.Viņa veica lielu sagatavošanās darbu. Visām gleznām bija nepieciešama dezinfekcija, atputekļošana, tīrīšana, naglu caurumu aizdarināšana. Vajadzēja likvidēt deformācijas, pietonēt un lakot bojātās vietas. Pārējie restaurācijas procesi darbiem bija atšķirīgi.
Iepazīst mākslinieces rokrakstuGleznu restaurācijai Ieva gatavojās nopietni. Viņa daudz lasīja citu restauratoru sagatavoto dokumentāciju, sapirka visus nepieciešamos instrumentus un materiālus. Darbnīcu restaurēšanai Ieva iekārtoja Valkā savu vecāku mājā. “Sākumā it kā taustījos un meklēju pareizākās darba metodes, taču beigās varēju strādāt ar 10 – 15 gleznām vienlaikus. Kamēr vienai gleznai žūst kādas līmes vai lakas kārtas, tikmēr varēju darboties ar citām, atceras māksliniece. Viņa visu bija izplānojusi tā, lai nenotiktu nekāda aizķeršanās, lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu. Ja par kaut ko īsti pārliecināta nebija, viņa prasīja padomus pasniedzējiem. Laba sagatavošanās patiesībā bija veiksmes atslēga. Arī noteiktajos termiņos izdevās iekļauties. Pavisam darbs prasīja divus mēnešus.Ieva Kampe arī pati glezno. Tā kā darba apjoms bija liels, tā laikā viņa varēja izpētīt, kā attīstījies un veidojies Mildas Bīrītes rokraksts. Māksliniece savu rokrakstu izkopusi pakāpeniski, sākot no akurātajiem studiju laika darbiem ar klasiskām kompozīcijām, taču bez īstas pārliecības, līdz brieduma laika gleznām ar daudz brīvākiem un pārliecinošākiem izteiksmes līdzekļiem. Šajos darbos parādās gan mākslinieces pārliecība, gan ambīcijas un prasmes. MILDA BĪRĪTEDzimusi Valkā 1909. gada 23. janvārī
1927. gadā beigusi Valkas Jāņa Cimzes Valsts ģimnāzijuMācījusies Ļeņingradas Inženierekonomikas institūtā, tā teorētisko kursu beigusi 1934. gadā
Pēc 2. pasaules kara atgriezusies Latvijā un iestājusies Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā. 1949. gadā beigusi Mākslas akadēmijas Ģederta Eliasa vadīto stājglezniecības darbnīcu
Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1959. gada. No 1949. gada piedalījusies izstādēs Latvijā un Padomju SavienībāStrādājusi kombinātā “Māksla” un pedagoģisko darbu Rīgā
Mirusi 1988. gada 7. aprīlī
