Nākampiektdien, 8. martā, pulksten 10 Ķekavas novada Baložu kultūras namā sāksies ikgadējais biedrības “Zemnieku saeima” kongress.
Tā kā ir aizritējuši divi gadi kopš iepriekšējām organizācijas vadības vēlēšanām, tad šajā kongresā notiks arī Zemnieku saeimas priekšsēdētāja un valdes vēlēšanas.
Galvenā tēma – tiešmaksājumi
Šogad kongress notiek nozarei saspringtā laikā. Lauksaimnieki jau pērn sāka izteikt neapmierinātību par negodīgu Eiropas Savienības tiešmaksājumu sadali, kurā mūsu valsts zemniekiem iedalīts viens no mazākajiem atbalstiem. Neapmierinātība beidzās ar vairākām protesta akcijām.
Nenoliedzami, ka cīņu par tiesībām uz taisnīgāku finansējuma sadali šogad var uzskatīt par galveno notikumu nozarē, tādēļ arī kongresā viens no galvenajiem dienas kārtības punktiem būs veltīts diskusijām par šomēnes Briselē Eiropas Savienības Eiropadomes sēdē pieņemto daudzgadu budžetu. Pārrunāt šos jautājumus kopā ar zemniekiem no visas Latvijas ir uzaicināts arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un zemkopības ministre Laimdota Straujuma. Abi valdības pārstāvji ir lūgti pastāstīt, kā, pēc viņu domām, Latvijas lauksaimniecībai var nodrošināt konkurētspēju Eiropā. Lauksaimnieki cer uzzināt, kā pēc nevienlīdzīgās finansējuma sadales izturēt konkurences cīņā un kādu atbalstu saviem zemkopjiem plāno sniegt valdība.
Jāatzīst, ka šo jautājumu ātrā atrisināšanā zemnieki lielas ilūzijas vairs nelolo. Daļu lauksaimnieku neapmierina arī Zemnieku saeimas līdzšinējā darbība. Viņi uzskata, ka biedrība ir pārlieku maz iestājusies par visas Latvijas zemnieku interesēm un arī tās iecerētās un izplānotās akcijas ir bijušas gluži bezzobainas un dažkārt pat smieklīgas. Pēc vairāku saimnieku domām, ar tautasdziesmu dziedāšanu Briseles ielās vai veca traktora dzīšanu cauri visai Eiropai tik nopietnā lietā kā Eiropas budžeta izmainīšanā neko nevar panākt.
Bieži savs krekls tuvāks
Turklāt arī paši zemnieki bieži vien savā starpā nav bijuši vienoti. Katrs reģions zem biedrības jumta nereti gribējis sev izplēst lielāku labumu. Šo un vēl citu iemeslu dēļ vairāki zemnieki no biedrības “Zemnieku saeima” ir izstājušies. Tā izdarījis arī viens no lielākajiem graudaudzētājiem bijušajā Valkas rajonā Smiltenes pagasta zemnieku saimniecības īpašnieks Ivars Ādamsons. “Sākumā šajā biedrībā darbojos, bet redzēju, ka tā vairāk sliecas atbalstīt Zemgali, tādēļ izstājos,” īsi aiziešanu no organizācijas raksturo I. Ādamsons. Gan viņš, gan vēl citi zemnieki uzskata, ka biedrība diezgan lielā mērā izdabā politiskajai partijai “Vienotība”, kas nesaskan ar tās sākotnējiem principiem – būt veselīgā opozīcijā valdošajai Saeimai, lai nepieļautu lauksaimnieku interešu apiešanu, jo tieši tādēļ Zemnieku saeima tika izveidota. Tagad iznāk tā, ka politiskās rebes pārklāj patiesās lauksaimnieku vajadzības.
No Zemnieku saeimas ir izstājies arī Ēveles pagasta zemnieks Ivars Āboltiņš. Viņš gan kā galvenos min organizatoriskas dabas iemeslus, taču savs viedoklis saimniekam ir arī par Zemnieku saeimu. “Esmu Latvijas Aitu audzētāju asociācijas biedrs, un šī organizācija kā struktūra ir iestājusies Zemnieku saeimā. Vienu un to pašu informāciju saņēmu no asociācijas un Zemnieku saeimas. Tad nolēmu, ka palikšu tikai asociācijā, jo tā ir saistīta ar manu uzņēmējdarbību. Kas attiecas uz Zemnieku saeimas darbību un tās rezultātiem, tad, pēc manām domām, vajadzēja tai veidoties, kā tas bija sākumā iecerēts. Es biju klāt, kad biedrību ierosināja veidot toreizējās “Lauku Avīzes” redaktors Voldemārs Krustiņš. Toreiz iecere bija izveidot organizāciju, kurā apvienotos visas nozari pārstāvošās struktūras, kā, piemēram, pieminētā Aitu audzētāju asociācija un vēl pārējās. Šādai biedrībai, ko veidotu juridiskās personas, būtu spēks un teikšana. Taču tagad tajā ir iestājušies simtiem indivīdu, tādēļ šis iecerētais vienotais spēks ir kļuvis par politisku mačošanos ar citām organizācijām. Tas arī nosaka to, ka priekšplānā izvirzījušās specializētas grupu intereses. Lasām, ka Zemnieku saeimas vadība par tādiem un tādiem jautājumiem tikusies ar premjeru, bet ko tieši runājuši un ko panākuši, to neuzzinām. Tas vairs nesaskan ar organizācijas sākotnējiem principiem,” secina I. Āboltiņš.
Jābūt pašiem aktīvākiem
Smiltenes pagasta aitkopis Andris Pauls-Pāvuls sevi uzskata par pastarpinātu Zemnieku saeimas biedru, jo saeimā ir Aitu audzētāju asociācija, kurā viņš ir iestājies. Arī viņš uzskata, ka visas Latvijas zemnieku intereses vairs neatrodas saeimas redzeslokā. “Kad Zemnieku saeima izveidojās kā opozīcija valdošajām partijām, tai bija liela nozīme zemniekiem atbilstošas lauksaimniecības politikas veidošanā. Taču laika gaitā organizācija aizgāja neceļos un tagad vairāk orientējas uz shēmošanu subsīdiju pārdalē Latvijas iekšienē,” organizāciju raksturo A. Pauls-Pāvuls. Gan viņš, gan vēl daļa zemkopju uzskata, ka daudz kas atkarīgs no cilvēkiem, kas vada organizāciju. Tādēļ daudzi cer uz pozitīvām pārmaiņām biedrības darbā tieši pēc šī kongresa, kad būs notikušas priekšsēdētāja un valdes vēlēšanas. “Jebkuras jaunas asinis dod arī jaunu pienesumu. Ja pēc vēlēšanām valdē izmaiņas būs notikušas par kādiem 30 procentiem, tad, iespējams, situācija turpmāk mainīsies,” saka A. Pauls-Pāvuls.
Turpmāk par Vidzemes zemnieku interešu aizstāvi daudzi reģiona saimnieki izraudzījušies Mazsalacas puses zemnieku saimniecības “Lojas” īpašnieku Mareku Bērziņu. Viņš uzskata, ka kongresam jābūt lūzuma punktam uz darbības pārorientāciju visu valsts zemnieku labā. “Lai tā notiktu, nedrīkst tikai kritizēt pašreizējo Zemnieku saeimas vadību, bet arī pašiem Ziemeļvidzemes saimniekiem jākļūst aktīvākiem un jābrauc uz kongresu aizstāvēt savas intereses. Ziemeļlatvija ir pietiekami nozīmīgs sektors piena un graudu ražošanā, lai ar to rēķinātos. Vaina bieži vien meklējama mūsu pašu pasivitātē. Ir gadījies, ka no mūspuses uz svarīgu jautājumu izlemšanu aizbrauc pieci cilvēki, bet no citiem reģioniem to ir vairāk, un tad, protams, balsojumā uzvar vairākums. Daudz kas atkarīgs no pašu saimnieku aktivitātes,” apliecina M. Bērziņš.
Zemnieku saeimas priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīst, ka zemniekiem sāpe ir saglabājusies, jo viņu vēlmes pilnībā nav apmierinātas, taču tagad galvenais uzdevums ir pareizi sadalīt atbalsta finansējumu, lai lauksaimniecība tiktu uz priekšu. Kas attiecoties uz protesta akciju rīkošanu, tad tās varēja organizēt tādas, kādas tās atļāva saimnieku ziedotā naudas summa.
Līdz kongresam atlikusi nedēļa. Šajā laikā vēl ikviens Zemnieku saeimas biedrs var pārdomāt savu nostāju un tad rīkoties, lai turpmāk ieguvēji būtu visi Latvijas zemnieki.
UZZIŅAI
Zemnieku saeimas biedru skaits reģionos
Kopējais biedru skaits – 889
Zemgalē – 35 procenti
Vidzemē – 31 procents
Kurzemē – 21 procents
Latgalē – 13 procenti
