Ja Latvijas iedzīvotājiem dažādos novados pavaicātu, ar ko viņiem saistās Trikātas vārds, iespējams, tiktu nosauktas vairākas lietas, tomēr, domāju, visi uzrunātie zinātu, ka Trikāta ir slavena ar savu ražoto sieru.Gadu desmitiem ciemata siera ražotnē akciju sabiedrībā “Trikātas siers” ir izkoptas šī produkta gatavošanas tradīcijas, kuras tagad turpina meistars Renārs Tumens, bet lai darbs būtu labi organizēts, par to rūpējas ražošanas daļas vadītāja Raisa Jablonska. “Trikātas siera” firmas lepnums ir ražotnes galvenais produkts Krievijas siers, bet vēl trikātieši ražo sieru “Blue”, “Prieks”, Holandes sieru un siera bumbiņas “Sniega bumbas”.Kooperatīvā rocība un iespējas lielākasJaunu atspērienu tālākattīstībai akciju sabiedrība ir ieguvusi, topot par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” sastāvdaļu. R. Tumens stāsta, ka kooperatīva lielāka rocība ir ļāvusi siera ražotnē ieviest jaunas tehnoloģijas un uzstādīt modernas iekārtas. Ir iegādāts moderns eļļas dozators, bet kā pati pēdējā ir uzstādīta siera bumbiņu gatavošanas mašīna. Pirms tam tās vajadzēja veidot ar rokām.Dienā uzņēmums spēj pārstrādāt 40 tonnas piena. Tiesa, ražotnē pārstrādā tikai nelielu daļu no kooperatīvu biedru saražotā piena. Lielu daļu produkcijas sabiedrība pārdod citiem pārstrādātājiem, to skaitā arī Lietuvas piensaimniekiem. No tā arī radusies iespēja ieguldīt vairāk līdzekļu siera ražošanas modernizācijai. Par piena ražotāju priekšrocībām, strādājot kooperatīva ietvaros, “Ziemeļlatvijai” sīkāk pastāstīja kooperatīvās sabiedrības “Trikāta KS” sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Urka. Kooperatīvā lielākoties ir iestājušās Vidzemes un Latgales saimniecības. Svarīga ne tikai cena, bet arī attieksmeVairāki zemnieki kooperatīvam pārdod pienu arī no bijušā Valkas rajona. Gadu gaitā kooperatīvs ir ievērojami attīstījies. Tas izveidojās 2003. gadā, apvienojoties kopīgā darbā 17 saimniecībām. Pašlaik kooperatīvā ir 261 biedrs. “Sākumā daļa lopkopju pienu pārdeva kooperatīvā, kaut nebija tā biedri, bet tagad pienu nodod tikai biedri. Vispirms jāmin tas, ka sabiedrība saviem piena piegādātājiem ir spējīga maksāt konkurētspējīgu iepirkuma cenu, taču ir arī citas lietas, kas motivē iestāties kooperatīvā. Lielu darbu ieguldām dažādu pasākumu un semināru organizēšanā zemniekiem. Lai kooperatīva biedrus regulāri informētu par jaunumiem mūsu organizācijā un visā nozarē, reizi divos mēnešos izdodam žurnālu “Piena Ziņas”. Rīkojam arī pieredzes apmaiņas braucienus, lai saimnieki iegūtu jaunas zināšanas, kā arī nodrošinām speciālistu individuālas konsultācijas tiem zemniekiem, kuri ir ieinteresēti uzlabot savas produkcijas kvalitāti,” stāsta A. Urka. Ar kooperatīva starpniecību saimniekiem ir iespēja arī iegādāties lopbarību, mikroelementus, augu aizsardzības līdzekļus un citas saimniekošanai nepieciešamas lietas. Nu jau apmēram gadu kooperatīvs piedāvā arī kvalitatīvu ģenētisko materiālu, ko iegūst, sadarbojoties ar Anglijas uzņēmumu “ABS Global”. Visi šie pasākumi veicina piena kvalitātes uzlabošanos, bet tas savukārt ļauj saņemt labāku samaksu par pienu, bet siera ražotājiem izgatavot konkurētspējīgu produkciju. Saimnieciskās darbības stabilitāti nodrošina arī iespēja pieteikt sevi tirgum ar lielāku produkcijas apjomu. Slavu savām siera šķirnēm kooperatīvs nodrošinājis ar ļoti augstām kvalitātes prasībām. A. Urka stāsta, ka pat piena deficīta apstākļos, kad it kā uz tā vērtību varētu skatīties caur pirkstiem, tā sakot, lai tik būtu piens, tas nav darīts un prasības nav mazinātas.Kooperatīvs bijis arī glābējsKooperatīvs bijis arī labs palīgs saimniekiem pret krīzes grūtībām. A. Urka min gadījumus, kad daži saimnieki bija nokļuvuši smagā situācijā ar pārlieku lielu kredītu nastu. Kooperatīvs palīdzējis sarežģījumus pārvarēt.Sabiedrībā daudz runā par to, vai laukiem ir nākotne un vai jaunie tajos paliks. “Trikāta KS” šajā virzienā uzsākusi jau konkrētu darbu. Pašlaik notiek sarunas par sadarbību ar Jauno zemnieku klubu. “Ir jaunieši, kuri vēlas studēt lauksaimniecību un palikt laukos. Mēs esam gatavi viņus iepazīstināt ar saviem piedāvājumiem un vajadzības gadījumā palīdzēt. Varbūt tagadējie interesenti nākotnē būs lielu ganāmpulku īpašnieki,” saka A. Urka. Durvis uz kooperatīvu jauniem dalībniekiem ir atvērtas, jo sabiedrībā nav noteikti griesti, pēc cik saimniecību uzņemšanas tai lietai jāpieliek punkts. Jābūt tikai vēlmei sadarboties un apzinīgi strādāt.
