Smiltenieši savā pilsētā jūt pozitīvas izmaiņas un pamana, ka tā ar katru gadu paliek sakoptāka un krāšņāka. Bet nebiju aizdomājusies, kā šeit jūtas pilsētas viesi un kam pievēršas viņu acu skatieni. Kāds galvaspilsētas pārītis, kas Smiltenē ieradās pirmo reizi, nespēja vien brīnīties par tīrību pie mums. Vienu brīdi aizdomājos, vai viņi joko vai nē. Bet, nē! Viņi nespēja slēpt emocijas par Veco parku, Tepera ezeru un pilsētas centru. Tomēr pilsētu krustām šķērsām apskatīt neizdevās. Ar kājām tas būtu pārāk nogurdinoši, ar automašīnu nekāda prieka, bet ar velosipēdiem tas izdotos. Diemžēl, cik zināms, neviens vēl nenodarbojas ar velosipēdu nomu. Tādā veidā varētu piesaistīt vairāk tūristu, iespējams, arī vietējie izmantotu šo pakalpojumu, lai laiku pavadītu veselīgi. Interesanta reiz izrādījās ielu aptauja Smiltenē, kad cilvēkiem vaicājām ieteikt tūrisma objektus visā Valkas rajonā. Vairāki ieteica apskatīt Smilteni, uzskaitot dažādus objektus, par kuriem pat biju piemirsusi.Šīs domas vairākas dienas man nelika mieru, līdz brīvdienās nodomāju izmest līkumu pa pilsētu. Un tad es sapratu, cik esmu laimīga, elpojot tīru gaisu, dzirdot putnu čivināšanu, jūtot gaisā virmojam tikko pļautas zāles smaržu, veroties burvīgajā Vecā parka ainavā un vakarā saulrietu, kas nav aizslēpies aiz daudzstāvu māju jumtiem. Acīmredzami, ka pilsētu mīl tās iedzīvotāji, jo arī privātmāju dārziņi Smilteni padara vēl košāku un daudzveidīgāku.
