Sāpīgs temats Jāņukalns, toties cenšas apdzīvot kultūras centra pagalmu, kur arī nākotnē cer demonstrēt brīvdabas kino.
Iedzīvotāji kultūras dzīvi aizvadītajā gadā Smiltenē vērtē dažādi. Pilsētas kultūras centrs ir saņēmis gan uzslavas par brīnišķīgi noorganizētiem un emocionāli piesātinātiem pasākumiem, gan arī pārmetumus par aktivitāšu trūkumu vasaras sezonā Jāņukalnā. Aktuāls joprojām ir jautājums, kāpēc Smiltenē tik reti rīko balles. Lai radītu izpratni par to, kad un kā top kultūras un izklaides pasākumu kalendārs katram gadam, ar ko būs interesanti un piepildīti turpmākie 12 mēneši kultūras jomā Smiltenē, “Ziemeļlatvija” uz sarunu aicināja Smiltenes pilsētas kultūras centra vadītāju Ilzi Jēkabsoni, kurai pagājušais bija pirmais pilnais gads šajā amatā. Vadītāja intervijas laikā arī atklāj to, par ko, visticamāk, iedzīvotāji neaizdomājas apspriežot kultūras dzīvi Smiltenē.- Kā jūs vērtējat aizvadīto gadu kultūras notikumu virpulī Smiltenē?- Citiem 1. janvārī sākas jauns gads, bet mums tāds ir septembrī pirms amatierkolektīvu jaunās sezonas. Sanākam kopā ar kolektīvu vadītājiem, katrs izstāsta savas idejas, redzējumu. Praktiski tas kultūras centram ir īstais jaunais gads. Tagad nomainījies tikai cipars.Bet, ja runājam par 2015. gadu, tas iesākās ļoti strauji. Pirmais pasākums notika 3. janvārī. Ļoti labas atsauksmes saņēmām par VIP “Ieviņas” rīkoto sadraudzības koncertu, kur ciemos atbrauca vieni no Latvijas labākajiem tautas deju ansambļiem “Vektors”, “Teiksma” un “Līgo”. Varu pačukstēt, ka arī šogad plānots līdzīgs koncerts. Tāpat pie mums kolektīvi svinējuši jubilejas, priecējot skatītājus ar savu sniegumu, notikuši salidojumi un skates. Liels prieks, ka Smiltenē koncertu sniedza Aija Andrejeva un Ainars Mielavs. Uz Aijas Andrejevas koncertu lielā zāle bija pārpildīta. Tikpat labi apmeklētas ir izrādes bērniem. Aizvadītajā gadā pie mums pirmo reizi viesojās Latvijas Nacionālā opera ar uzvedumu “Mūzikas skaņas”.- Cik zinu, jums ir kāds mērķis saistībā ar pašiem mazākajiem iedzīvotājiem?- Dienās, kad ir viesizrādes bērniem, kultūras centra stāvlaukums un arī Baznīcas laukums ir pilns ar automašīnām. Priecē, ka ļoti daudzi vecāki šīs izrādes apmeklē kopā ar saviem bērniem, jo mazie ķipari jau veido nākamo potenciālo kultūras cilvēku. Pēc pasākuma redzu, kādā sajūsmā ir bērni. Mūsu mazais mērķis ir vismaz vienu reizi mēnesī piedāvāt pasākumu pirmsskolas, sākumskolas un jaunāko pamatskolas klašu vecuma auditorijai. Pērn decembrī labi izdevās noorganizēt bērnu rītu, kurā iesaistījām vietējos cilvēkus un viesmāksliniekus. – Vasara ir brīvdabas pasākumu un festivālu laiks, bet jums nereti pārmet to trūkumu Jāņukalna brīvdabas estrādē?- Jāņukalns mums ir sāpīgs temats no tāda viedokļa, kā tas izskatās, gan arī ērtību un tehniskā nodrošinājuma ziņā. Kaut arī Jāņukalnu mēs joprojām ļoti mīlam un lolojam.Jāteic, ka vasara pati par sevi ir ļoti piesātināta ar dažādiem pasākumiem gan Smiltenes novadā, gan Latvijā kopumā. Esmu ievērojusi, ka pēdējos gados sezonas dzīve atdzīvojusies pagastos. Šādā gadījumā ir svarīgi, lai pasākumi nepārklātos. Uzskatu, ka jādod iespēja smilteniešiem arī aizbraukt, piemēram, uz Grundzāli, Palsmani vai Blomi. Neskatoties uz to, vismaz reizi mēnesī Jāņukalnā kaut kas notiek. Jā, varbūt var šķist, ka tas ir par maz, bet tajā pašā laikā aizvadītajā vasarā sākām apdzīvot kultūras centra priekšu, rīkojot starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” ieskaņu koncerti, kā arī koncertu uz koka kājām sniedza franči. Pagaidām vēl neizsapņots sapnis ir rādīt brīvdabas kino, ko ceram īstenot šovasar.- Smiltenē uzstājas gan vietējie pašdarbnieki, gan Latvijā atpazīstami mākslinieki, kā īsti top pasākumu kalendārs?- Kau jau teicu, septembrī pirms jaunās sezonas sanākam kopā ar pašdarbības kolektīviem. Kultūras centrā darbojas VIP “Ieviņa”, jauniešu deju kolektīvs “Dadži”, Smiltenes Tautas teātris, pūtēju orķestris, kori “Mežābele”, “Pakalni” un “Vidzemīte”, Tautas lietišķās mākslas studija “Smiltene” un no šā gada janvāra arī folkloras kopa “Rudzupuķe”. Mēs esam diezgan bagāti ar saviem kolektīviem, kuri daudz sasnieguši un joprojām ir labā līmenī. Tāpēc būtu dīvaini liegt viņiem uzstāties savās mājās. Cilvēki arī grib zināt, ko šeit pa vakariem mēģinājumos esam sastrādājuši. Amatierkolektīviem ir labas idejas, kuras izdodas veiksmīgi īstenot. Piemēram, kora “Vidzemīte” teatrāli muzikālais uzvedums tango ritmos “Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli”.Esmu arī saviem kolektīviem teikusi, ka savā laikā viņi ir ieguvuši daudz draugu citos novados un pilsētās, nu ir pienācis laiks aicināt viņiem savus draugus pie mums uz Smilteni. Plānojam, ka šovasar Smiltenē uzstāsies Arga Daņiļeviča “Dzirnu” un mūsu pašu Dagmāras Lejas vadītā “Vektora” dejotāji. Tikpat svarīgi, lai mazpilsētas iedzīvotājiem uz vietas būtu iespēja baudīt lielo mākslinieku sniegumu. Pamatā atpazīstamiem mūziķiem un kompānijām ir savi menedžeri, kas paši sūta piedāvājumus. Ja redzam vai uzzinām par kādu labu pasākumu citviet, zvanām un aicinām pie sevis. Šogad rokgrupa “Opus Pro” dosies 30 gadu jubilejas turnejā “Rozā lietus” un aprīlī viņu koncerts plānots Smiltenē. Diemžēl ne visi lielie mākslinieki grib uzstāties mazpilsētā, jo viņiem ir svarīgi, lai uz pasākumu atnāk pēc iespējas vairāk cilvēku. Bet mums lielajā zālē ir tikai 360 vietas. – Smiltenes novadā ir pagasti, kuros balles rīko vairākas reizes mēnesī, pilsētā krietni retāk, kāpēc tā?- Ar ballēm izveidojusies interesanta situācija. Cilvēki prasa, kāpēc nenotiek balles, bet tiklīdz noorganizējam, prātojam, vai vajadzēja. Atsaucība minimāla. Pirms kāda laika bija gadījums, kad kultūras centrā notika balle, kurā uz skatuves kāpa kvalitatīvi un zināmi mākslinieki, bet zālē atradās vien daži cilvēki. Skumji. To gan nevar teikt par Jaungada balli, kura, manuprāt, izdevās labi. Apmeklētāju bija nedaudz vairāk par divsimt. – Redzu, ka šā gada plānotājā daudzos datumos ir atzīmēti pasākumi kultūras centrā, cik piesātināts būs šis laiks?- Patiesībā mums katru nedēļas nogali notiek viens vai vairāki pasākumi, ne vienmēr tie ir vērsti uz plašu auditoriju. Piemēram, pagājušās piektdienas vakarā kultūras centrā notika Smiltenes novada Gada balvas sportā apbalvošanas ceremonija, bet sestdien ‒ “Emmaus” labdarības pasākums. Telpas ir aizņemtas, darbinieki noslogoti. Varbūt kādam šķiet, ka šajās dienās nekas nenotiek, jo nav publiska pasākuma, bet tajā pašā laikā mēs nostrādājam pilnu darba dienu. Protams, šogad būs daudz publisko pasākumu lielākām un mazākām auditorijām. Februārī nozīmīgākie notikumi kultūras centrā būs kora “Pakalni” 21. dzimšanas dienas koncerts un VIP “Ieviņas” sadraudzības koncerts, bet martā sākumā gaidāms Smiltenes pūtēju 55. jubilejas koncerts. Pēc iedzīvotāju lūguma atgriezīsimies arī pie vecajām tradīcijām un Smiltenes pilsētas svētkus rīkosim laikā, kad notiek kapusvētki un “Apvedceļa” jubilejas festivāls. Esmu pārliecināta, ka repertuārā varēs just jaunas vēsmas, jo kultūras centra kolektīvā notikušas izmaiņas. Mums tagad ir mākslinieciskā vadītāja Madara Mūrniece, kurai arī ir ļoti daudz radošu un labu ideju. Vēl mums izveidojusies jauka un veiksmīga sadarbība ar Smiltenes jauniešu domi.
