Skandināvijas valstis man līdz šim asociējušās ar tādiem jēdzieniem kā labklājība un politiskā stabilitāte. Staigājot pa Stokholmas omulīgajām ielām, pat prātā nav ienākusi doma, ka dzīvību var apdraudēt teroristu sarīkoti sprādzieni. Taču Ziemassvētku gaidīšanas laikā Zviedrijas galvaspilsētu ir satricinājis terora akts. Sprādzienam vieta izraudzīta Stokholmas centrā vēlu pēcpusdienā, kad simtiem cilvēku izmantoja brīvdienu, lai meklētu Ziemassvētku dāvanas. Ievainoti divi garāmgājēji. Bojā gājis iespējamais uzbrucējs. Internetā izplatīts teroristu organizācijas “Al Qaeda” Irākas atzara paziņojums, ka sprādzieni Stokholmā ir “tikai sākums” un izteikti draudi NATO un Eiropai, piesaucot džihādu jeb svēto karu. NATO valstis aicinātas nekavējoties izvest karavīrus no Afganistānas. Kas zina, kāpēc teroristi nosprieda sarīkot sprādzienus tieši Stokholmā. Taču tā nu ir noticis, ka islāma radikāļu uzskats par lietu kārtību šajā pasaulē ticis demonstrēts tuvu Latvijai – Baltijas jūras otrā krastā. Un arī mūsu valsts neatrodas aiz dzelzs priekškara, noslēgta no pārējās pasaules. Arī Latvijas karavīri uzturas Afganistānā, pildot misiju, ko islāma radikāļi uzskata par iejaukšanos viņu lietās. Misija prasa arvien jaunus upurus. Aizvadītās nedēļas nogalē kaujinieku uzbrukumā nošauti seši NATO karavīri. Miers virs zemes, un cilvēkiem labs prāts! Šī adventes laika vēsts acīmredzot ir ideālās pasaules kārtības modelis, pēc kā cilvēcei tiekties un sapņot. Bet realitātē vairs nevaram lasīt par militāriem konfliktiem vai teroristu uzbrukumiem tālās zemēs ar domu – tas jau mūs neskar!
