Par to, ka zemniekiem būtu vajadzīgs pašiem savs pārstrādes uzņēmums, lauksaimnieku vidū dažādos līmeņos runā jau sen.
Tagad pavisam tuvu šīs idejas īstenošanai ir nokļuvuši piena ražotāju kooperatīvi “Dzēse”, “Trikāta KS” un “Piena partneri”, kuri novembrī apvienojās un izveidoja kopīgu SIA “Latvijas piens”, lai uzceltu savu piena pārstrādes rūpnīcu.Rūpnīcai vieta izvēlēta JelgavāApvienošanās bija nepieciešama, lai iegūtu lielākus resursus rūpnīcas izveidošanai. SIA “Latvijas piens” valdes loceklis Raimonds Freimanis “Ziemeļlatvijai” apstiprināja, ka piensaimnieki ir nolēmuši celt pārstrādes rūpnīcu un tai atrasta arī vieta. Rūpnīca būšot Jelgavā. Pagājušajā nedēļā Jelgavas dome ārkārtas sēdē nolēma SIA “Latvijas piens” izīrēt četrus hektārus zemes rūpnīcas celšanai. “Šis darbs mums ir pašā sākuma stadijā. Viss vēl atrodas uz papīra. Ievērojot Ministru kabineta noteikumus, pašlaik gatavojam projektu iesniegšanai Lauku atbalsta dienestam, lai plānojuma apstiprināšanas gadījumā iegūtu finansējumu no Eiropas Savienības fondiem,” saka R. Freimanis.Pirms izšķiršanās par labu Jelgavai piensaimnieki apskatījuši vairākas vietas valstī, kur būtu iespējams izveidot pārstrādes uzņēmumu. Apskate notika Latvijas vidienē, lai maršruti uz dažādām vietām valstī nebūtu pārlieku gari. “Bija būtiski, lai pie rūpnīcas varētu radīt arī visu nepieciešamo infrastruktūru, kas saistīta ar vides aizsardzību. Vislabākais variants šķita Jelgava,” stāsta R. Freimanis.SIA “Latvijas piens” gatavotais projekts “Uz eksportu orientēto piena pārstrādes ražotnes izveide” pretendē uz valsts galvojumu, to paredzēts iekļaut arī 2011. gada valsts pamatbudžeta projektā.Ražotnes nākotne vēl nezināmaIr plānots, ka pārstrādes rūpnīca daļu produkcijas ražos pēc pašreizējā kooperatīvu uzņēmuma akcijas sabiedrības “Trikātas siers” siera receptēm. “Varu droši apgalvot, ka siera ražotne Trikātā vēl vismaz turpmākos 12 vai 14 mēnešus turpinās darbu tāpat kā līdz šim, ražojot visu produkciju. Ko no tās perspektīvā savā ražošanā iekļaus rūpnīca Jelgavā, tas vēl ir nākotnes jautājums, par ko tagad neko konkrētu nevar apgalvot. Varbūt Trikātā nolemsim ražot kādu jaunu produkcijas veidu, bet par to vēl pāragri spriest,” saka R. Freimanis. Viņš piebilst, ka pēdējos divos gados Trikātas ražotnē darba vietas nodrošinājuši kooperatīva zemnieki. Bez viņu pienesuma uzņēmums būtu izputējis, tādēļ perspektīvā jādomā, kā ražošanu padarīt efektīvāku.Pašlaik kooperatīvā “Trikāta KS” ir iestājušās vairāk nekā 220 zemnieku saimniecību. Pēc pašreizējā projekta jaunā pārstrādes rūpnīca dienā varētu pārstrādāt 200 tonnas piena un eksportēt produkciju uz Rietumeiropu un Krieviju.Konkrētāk par pašreizējās siera ražotnes likteni nākotnē nezināja teikt arī akciju sabiedrības “Trikātas siers” ražošanas daļas vadītāja Raisa Jablonska. “Ja valde vēl nezina, kā notiks perspektīvā, tad es arī neko šajā lietā nevaru pateikt. Vienkārši nezinu,” atzīst R. Jablonska. Viņa gan apliecina, ka jaunajā rūpnīcā gatavotās produkcijas kvalitāte noteikti būšot vēl labāka. Par gaidāmajām pārmaiņām “Ziemeļlatvija” vēlējās uzzināt arī kādreizējā akciju sabiedrības “Trikātas siers” valdes priekšsēdētāja Jura Kļaviņa domas, kurš daudzus gadus vadīja darbu siera ražotnē. Uz jautājumu, vai rūpnieciskajā lielražošanā līdzšinējai Trikātas produkcijai būs iespējams saglabāt tādu pašu kvalitāti un tikpat lielisku siera garšu kā līdz šim, J. Kļaviņš atbild, ka viss būs atkarīgs no speciālistiem. “Tāda pati kvalitāte var būt un var arī nebūt. Ja pašlaik vēl iecerētajā rūpnīcā strādās tie paši speciālisti, kas tagad ir Trikātā, tad siers būs tikpat garšīgs kā līdz šim. Ja būs citi siera meistari, tad diezin vai būs gluži analoga produkcija. Vieta jau neko neizšķir, viss atkarīgs no darbinieku profesionalitātes. Pēc manām domām, jaunais pārstrādes uzņēmums gan varētu atrasties arī Trikātā, uzceļot nepieciešamās piebūves pie pašreizējās ražotnes. Es saprotu, ka Jelgava ģeogrāfiski ir izdevīgāka vieta, bet, Trikātā ceļot uzņēmumu, varētu šo to ieekonomēt. Te jau ir nepieciešamās akas, ir izveidotas ūdens attīrīšanas iekārtas. Iekārtu jauda gan nav liela, bet to iespējams palielināt, paplašinot tās. Kādreiz jau mums bija doma padarīt lielāku Trikātas ražotni. Tagad diezin vai kooperatīviem būs izdevīgi uzturēt divas ražotnes, kaut gan visu ko var izdomāt. Laiks rādīs, kā notiks,” filozofiski nobeidz J. Kļaviņš.
