Kārķu pagastā šomēnes uz pasākumiem, kas veltīti Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai, rīkotāji uzaicinājuši radošas personības un cilvēkus ar vēstures zināšanām.
Inga Karpova
Šajā piemiņas dienā Kārķos ieradīsies Latvijas Universitātes Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas studiju doktorante, LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas stipendiāte Kristīne Rotbaha, literatūras zinātniece, filoloģijas doktore Janīna Kursīte un Tālis Ešmits.Pasākuma rīkotāja Sandra Pilskalne informē, ka ceturtdien, 24. martā, pulksten 13 visi interesenti aicināti pulcēties pie skolas, lai dotos svinīgā gājienā pie Pelēkā akmens. Pēc tam pulksten 13.30 – pasākums tautas namā. To kuplinās Kārķu pagasta senioru ansamblis “Baltie taureņi” un vietējās pamatskolas audzēkņu muzikālie priekšnesumi.
S. Pilskalne atgādina, ka 1949. gadā no Kārķiem tālo Golgāta ceļu mēroja 99 pagasta iedzīvotāji.
Pasākuma viesa T. Ešmita vadībā 2013. gadā Kārķu pagastā tika meklēti vācu karavīru apbedījumi. Rezultātā dažādās vietās – pie baznīcas, pie “Lejaspelēdu” un “Kalnārņu” mājām, Vellu mežā un Ragsilā – pavisam kopā tika atrastas 12 cilvēku mirstīgās atliekas. Šobrīd ir veikta šo cilvēku identifikācija, un T. Ešmits pastāstīs par šīs ekspedīcijas rezultātiem.
S. Pilskalne stāsta, ka pērn Brāļu kapu komiteja sadarbībā ar grupu “Leģenda” paveica unikālu darbu. Proti, no Pleskavas apgabala pārveda 236 Latvijas karavīru, kas dienēja vācu armijā, mirstīgās atliekas. Paveiktais darbs ir unikāls arī ar to, ka izdevies identificēt visus 236 mirušos, un, kā izrādās, vairāki no tiem ir arī no Valkas apriņķa, taču ne visiem joprojām ir atrasti tuvinieki. Līdz šim Kārķu pagastā ir apzināti 83 cilvēki, kuri dienējuši vācu armijā.
S. Pilskalne sola, ka šajā pasākumā ikvienam būs iespēja uzzināt vairāk, kā rīkoties gadījumā, ja dzimtā bijuši cilvēki, kas pazuduši 2. pasaules kara laikā un joprojām nav nekādu ziņu, kur atdusas radinieki.
Savukārt K. Rotbaha kārķēniešus iepazīstinās ar savu pētījumu “Latvju Nacionālās jaunatnes apvienības (LNJA) Valkas grupa (1945). Atmiņu mantojums”. S. Pilskane skaidro, ka šodien, 15. martā, aprit 70 gadu, kopš kara tribunāls 1946. gadā notiesāja 19 jauniešus par nevardarbīgu pretošanos, dalību “pretpadomju organizācijā” vecumā no 14 gadiem, tostarp par tādiem “noziegumiem” kā sarkanbaltsarkanu papīra karodziņu izgatavošana, kā arī Latvijas brīvības cīnītāju kapu apkopšanas. Vēstures liecības stāsta, ka šo patriotisko jauniešu vidū bija arī toreizējā kārķēniete Judīte Vēvere (meitas uzvārdā – Gudrīte). Pirms dažiem gadiem K. Rotbaha kopā ar J. Kursīti pabija izpētes ekspedīcijā Valkas novadā, tostarp arī Kārķos. Toreiz vēsturniece pierakstīja valcēnieša Alfona Meira dzīvesstāstu. Izrādās, stāstījums bija ierosinājums veikt padziļinātu izpēti par LNJA Valkas grupas jauniešu likteņiem un tā laika notikumiem.
