Patlaban makšķernieki sadalījušies divās nometnēs. Vieni ir tie, kas steidz vēl baudīt pēdējā ledus priekus, un pie šādiem laika apstākļiem to varēs darīt vēl vismaz līdz marta vidum.
Patlaban makšķernieki sadalījušies divās nometnēs. Vieni ir tie, kas steidz vēl baudīt pēdējā ledus priekus, un pie šādiem laika apstākļiem to varēs darīt vēl vismaz līdz marta vidum. Savukārt otri, kas ziemas inventāru jau iepakojuši un nolikuši vasaras guļai, jau cītīgi vicina pludiņmakšķeres un met gruntsmakšķeres, tādējādi Ventā, Lielupē, Aiviekste un Salacā velkot vimbas, brekšus un raudas.
Šoreiz ziemas copi liksim mierā. Kam tā izdevās, kam ne, bet aizgājējus jau parasti piemin ar labu. Šoreiz mēģināšu jūs iepazīstināt ar kādu īpašu makšķeres tipu – štekeri, par kuru daudzi copmaņi ir dzirdējuši, bet dzīvē tā arī nav pat rokās turējuši. Taču interese ir milzīga.
Laiks pārdomām
Tiem, kas kaut nedaudz kaut ko par šo makšķerkātu ir dzirdējuši, noteikti pirmā doma, kas iešaujas galvā, ir šīs makšķeres dārdzība. Daļēji tam varētu piekrist. Taču nav tūlīt pirmajā piegājienā jācenšas pirkt to dārgāko, kas maksā ar trim nullēm galā. Padalīšos savā pieredzē. Divus gadus no vietas sacensībās piedalījos ar štekeri, kura cena veikalos nav lielāka par 300 latiem. Piemēram, aizrautīgiem pīpmaņiem ieteiktu parēķināt, cik gada laikā tiek izkūpināts naudiņas gaisā. Varbūt ir laiks mest nost to indi vai vismaz samazināt, lai iekrātu un nopirktu teicamu makšķerkātu. Makšķerkātu, ar kuru copējot, atbraukt mājās tukšā ir vienkārši neiespējami. Padomāsim nedaudz citādāk. Katrs makšķernieks, dodoties uz copi, noteikti ņem līdzi vismaz divas makšķeres. Ja paredzēts ķert baltās zivis, tad visbiežāk tie ir balonēzes tipa pludiņkāti vai gruntsmakšķere. Katra no šīm makšķerēm maksā vismaz no 30 līdz 50 latiem. Pieskaitiet klāt vēl divas spoles, kas katra maksās vismaz 25 latus, un, lūk, jums jau vismaz trešdaļa no štekera!
Varu pilnīgi droši apgalvot, ka štekers var pilnīgi viennozīmīgi vienā copes reizē aizstāt gan parasto pludiņmakšķeri, gan gruntsmakšķeri. Jāmāk tikai šis kāts izmantot. Mēs taču visi atceramies laikus, kad braucām ar žigulīšiem, kad nebija mobilo sakaru, veikalos pēc bālajiem cīsiņiem stāvējām rindās pa pāris stundām, bet kam bija džinsi kājās, tas bija pirmais “deguns” ciemā.
Laiki mainās arī makšķerniekiem. Ziemā uz ledus vairs tikai retais sēž pufaikā un velteņos, savukārt vasarā ar stiklašķiedras makšķerīti par pieciem latiem darbojas tikai iesācēji vai vienas dienas makšķernieki.
Bezriņķu kāts – štekers
Štekers ir makšķere, kas sastāv no daudziem saspraužamiem posmiem. Pārsvarā to garums ir 11 – 14,5 metri, bet garumu var regulēt katrs pēc saviem uzskatiem. Noņemam posmu, trīs, kaut vai piecus, un copējam. Viss atkarīgs no vietas izvēles. Ar šīs makšķeres palīdzību varam iztaustīt katru bedrīti aptuveni 13 metru attālumā no krasta, jo, kā zināms, zivīm šādas iedobes vienmēr bijušas kā atpūtas vietas. Praktiskajā makšķerēšanā štekers dalās divās daļās. Resnais gals un tievais. Tiem gan ir citādāki nosaukumi, bet nesarežģīsim dzīvi. Makšķerei nav riņķu, tātad nav arī spoles.
Makšķeri sagatavo šādi – caur tievāko galu tiek ievērta speciāla gumija. Gumijas resnums atkarīgs no iespējamā zivs svara. Vienu tās galu nostiprina aiz otrā, trešā vai ceturtā tievgala posma. Viss atkarīgs no dziļuma, kādā makšķerējam, un līdz ar to – arī vietas, kur štekers, izvelkot pašu makšķeri, tiks sadalīts divās daļās. Tas tāpēc, ka pilnā garumā ar šo makšķeri tiek izdarīta tikai viena veida kustība – izvilkšana un ieslidināšana copes vietā. Ar šo makšķeri pilnā garumā neviens nekad un neko nevicina, nemet un neslien to visā augumā kā antenu gaisā. Otru gumijas galu nedaudz nostiepj un nofiksē ar speciālu fiksatoru, kura otrā galā no mājās sagatavotas saiviņas piesien auklu. Savukārt auklas garums ir tik, cik makšķerējamā vietā dziļums, un vēl kāds metrs klāt, atkarībā no laika apstākļiem.
Sevišķi neaizstājama šī makšķere ir vietās, kur liela straume, jo neviens cits makšķerkāts nevar noturēt pludiņu, un līdz ar to – ēsmu uz iebarotās vietas. Savukārt štekers to dara vienkārši ideāli. Arī iebarošanu veicam galvenokārt ar speciāla kausiņa palīdzību, kas iestiprināts vienā no štekera topkitiem. Viss notiek ļoti klusi un ar apskaužamu precizitāti. Vienā vietā barība un tieši turpat arī āķis ar ēsmu. Sevišķi labi tas izpaužas pavasaros, kad upes pārplūdušas un straumes līkloči veido atstraumes. Pagājušajā gadā Aiviekstē, Salacā, Ventā un Gaujā brekši, vimbas un raudas tika vilktas uz “urrā.” Ļoti daudzus šī makšķere ieinteresējusi, bet labāk, pirms iegādāties šo kātu, ir redzēt to darbībā. Arī iebarojamā barība nepieciešama vismaz divas reizes mazāk kā ikdienas copē ar ierastajiem makšķerkātiem.
Pavasara cope sākusies
Nupat jau būs kādas trīs nedēļas, kā Ventā, Lielupē pie Bauskas un Salacā makšķernieki velk labus balto zivju lomus. Izmanto gan gruntsmakšķeres, gan pludiņmakšķeres.
Tā kā ir pavasaris un straume upēs vēl pietiekami liela, kas savukārt nes lejā zāli, zarus un dažnedažādāko “kultūrslāni,” tad tiem, kas copē ar gruntenēm, būs nepieciešams kāts ar lielāku testu. Vismaz 120 g vai līdz 3 lbs. Šo pēdējo angļu testa ciparu vēl neviens nav varējis konkrēti apzināt. Pat vairumtirgotājiem domas dalās. Citi saka, ka jādala ar divi, citi – ar trīs, un tad it kā iegūstam vajadzīgo testa ciparu latviskā versijā. Es šos lbs dalu ar acīm un pieredzi, tāpēc, kur mani atrast, lielākā daļa lasītāju jau zina, un ar katru esmu gatavs padalīties pieredzē, lai iegādātais makšķerkāts būtu domāts tieši pircēja iedomātajām idejām, nevis kalpotu kā kārtējais pārsteigums.
Pamatauklas resnums no 0,3 līdz 0,4 mm. Divas pavadiņas ar 0,2 – 0,23 mm resnumu un plastmasas mormiškas galā kā obligāts nobeigums. Plastmasas mormiškas lietojam tik ilgi, kamēr ūdens dzidrums nav sasniedzis caurspīdīgumu.
Ar pludiņmakšķerēm ir nedaudz sarežģītāk. Pat standarta variantu ieteikt ļoti sarežģīti, jo katra upe vai tās posms ievieš savas korekcijas. Tāpat arī paredzamā zivs koriģēs gan pavadiņas resnumu, gan āķa lielumu, bet izvēlētā copes vieta – pludiņa formu un gramu svaru. Par standarta garumu var uzskatīt makšķeri no 4,20 līdz 6 metriem. Visbiežāk izmantojamās “copenes” ir balonēzes un mačkāti ar testiem līdz 30 vai pat 50 gramiem. Pats pavasaros biežāk izmantoju balonēzes ar 5 – 6 metru garumu. Ja visu dienu kaut kur ūdenī jānostāv, tad vieglā balonēze tam ir kā radīta. Veikalos cenas tām svārstās no 25 latiem un uz augšu. Lētākas versijas gan neieteiktu pirkt, bet katram jau jāpārliecinās pašam. Ieekonomējot 5 līdz 10 latus pirmajā reizē, var iznākt atdot pēc tam vēl 25 latus. Domājiet paši, jo veikalniekiem parasti ir vienkāršāk atdot lētu preci, jo skaidri zināms, ka nāksit tūlīt atkal un pirksit jau labāku, tātad – dārgāku.
Ēsmas
Pavasarī uz vimbām kā ēsma numur viens ir nelobītās krevetes (kuras nolobām upes malā, sagriežam pa tabletes resnumam un liekam pa trim četrām uz āķa), kā arī naktstārpi. Tikai tad seko motiļi un baltie mušu kāpuri. Raudām un brekšiem izmantojam baltos un motiļus. Kārtīgam plakanajam gan tīri labi garšos arī naktstārps.
Pavasarī, tāpat kā vasarā, nepieciešams kāds barības vilinājums. Uzdevums ir nevis pieēdināt zivis, bet gan pieaicināt. Tāpēc, salīdzinot ar vasaru, izmantojam lētās barības uz attiecīgo zivi. Pieredze gan rāda, ka uz jebkuru no baltās zivs barībām nāk visas viņu sugas māsas. Izņēmums vienīgi ir sapali. Tiem ir speciāla barība, un, protams, pārdošanā. Pie barības klāt piejaucam nedaudz plaucētu saulespuķu spraukumu un baltmaizes rīvmaizi. Ja ir stipra straume, barību atjaucam ar pēc iespējas smagāku zemi. Proporcijas var būt puse uz pusi. Tāpat var izmantot arī mālus.
Visiem – ne asakas un lai veicas pavasara copē, kas būtībā ir tā visrezultatīvākā visa gada garumā!
***
Copes kalendārs
20. marts
Laba copes diena. Marta saule ne tikai spoži spīd, bet arī silda. Beidzas ieilgusī pasivitāte zemūdens valstībā. Tuvojoties nārsta laikam, zivju bari atstāj ziemošanas vietas un peld tuvāk krastam, sākas intensīva barošanās. Šis tad arī ir interesantākais un lomiem bagātākais pavasara makšķerēšanas laiks. Makšķerējot pie krasta, kur siltāks, parasti ir veiksmīgāks loms nekā dziļajos ūdeņos.
21. marts
Zivis ir sevišķi kūtras, ēsmu tās neņems ne lūdzamas. Vienīgi agri no rītiem aktīvas būs vēdzeles.
22. — 23. marts
Labas copes dienas. Vislabākais makšķerēšanas laiks ir dienas vidū. Makšķerējot atklātā ūdenī, bieži vien raudu bariņus nav nepieciešams meklēt, jo šajā laika posmā tās visu laiku ir kustībā un pašas jūs “atradīs”. Nepieciešams tikai krastā atrast perspektīvu un ērtu vietiņu, ņemot vērā gan dziļumu, gan arī straumi. Protams, kad zivis ilgstošu laiku neņem, ir vērts mainīt apmešanās vietu.
