Šodien Launkalnes ciemata ļaudis uz brīdi var atlikt malā mājas darbus un vai nu paši piedalīties, vai arī no malas pavērot ziemas sporta spēles “Metenim pa pēdām”. Jau no rīta pulksten desmitos Meteni Launkalnē ieskandinās rīdzinieku folkloras kopa “Silavoti”. Līdz pēcpusdienai komandas sacentīsies dažādos pārbaudījumos, bet vietējā bibliotēkā lies sveces. Piedevām bibliotēkā šodien un visu nākamo nedēļu var apskatīt glītu un interesantu dažādu formu un krāsu sveču izstādi no launkalniešu Aijas Šaudiņas, Evas Liniņas un Ineses Pēčas mājas krājumiem. Launkalniešiem šodienas svētki ir iespēja uz mirkli aizmirst jau apnikušos un nogurdinošos ziemas darbus: malkas gādāšanu, krāšņu kurināšanu, sniega tīrīšanu. Kamēr bērni sēž skolas solā, ikdienā mazais ciematiņš ir kluss, ar ielās reti manāmu gājēju. Kopš palielinājušās cenas pārtikas produktiem, cilvēki retāk arī ver Launkalnē vienīgā veikala durvis. “Ja saka, ka Rīgā krīze ir cauri, tad laukos tā tikai sākas. Cilvēkiem nav naudas,” spriež veikala īpašniece Dzidra Plūme. Cilvēki vairs nenākot katru dienu uz veikalu, kā agrāk, lai acis neiekārotu ko lieku. Pielāgojoties vietējo ļaužu pirktspējai, tirgotavas plauktos ir tikai ikdienā vajadzīgākās preces. No tām ejošākās ir maize un alus.Īsinot laiku un gaidot pircējus, pārdevēja Vineta Roziņa ķeras pie rokdarbiem. Šis un tas no viņas paveiktā izlikts veikalā aiz letes kā telpu dekors pašu un apmeklētāju priekam: uz rāmja austs lakats, filcētas hūtes, tapota cepure.Savukārt Dzidra brīvajā laikā mājās ada. “Lasīju, ka darbošanās ar adāmadatām nomierina. Kaut arī laiki nav viegli, cilvēkiem jācenšas uzturēt možu garu,” uzskata launkalniete.Launkalnes pagasta pārvaldē sastaptajai pensionārei Austrai Melderei ir sava kārtība, kā īsināt laiku, gaidot vasaru un dārza darbus. “Adīt nedrīkstu veselības dēļ. Palasu, noskatos televizorā kādu seriālu, četrreiz dienā izvedu ārā suni, kurinu krāsni,” stāsta pensionāre.Viņa dzīvo daudzdzīvokļu mājā, kur katram dzīvoklim ir atsevišķa krāsns apkure. Malka maksā dārgi, par šās ziemas kravu jau nācies izdot 140 latus, stāsta A. Meldere.Kurināmais lētāk izmaksā tiem launkalniešiem, kuriem ir savs mežs, arī Paulim Krievam un Andrejam Priedītim. “Mežs tagad ir pilns ar vētras nogāztiem vai bebru nograuztiem kokiem. Taču pat tad, ja mežs ir savs, bez maksas malka tik un tā nesanāk. Vajag darbaspēku, zāģus, benzīnu, transportu,” teic P. Krievs.
