Valkas pagasta zemnieku saimniecība “Vītoli” jau vairākus gadus ciematā ir zināma kā saimniecība, kurā godā tur sētas košumu un rūpējas, lai zeme būtu kārtīgi apstrādāta.
Var tikai apbrīnot saimnieces Maijas Teteres uzņēmību, kurai pietiek enerģijas un gribasspēka sētu, dārzu un kūti uzturēt kārtībā, kaut mūžs jau pāri 70 gadu slieksnim. Zemniece gan atzīst, ka tagad bez bērnu palīdzības maz ko iespētu, tādēļ lielākos darbos viņi vienmēr brauc no pilsētas palīgā mammai. Viņi ir arī galvenie saimniecības papīru kārtotāji. Bez bērnu palīdzības būtu grūtākArī tagad palīgi tiek gaidīti, jo nule izaugusī zāle liecina, ka teju teju klāt ganību laiks. “Govis, pavadījušas visu ziemu kūtī, izlaistas ārā, kļūs spriganas un grūti novaldāmas. Tad man vajadzēs gados jaunākus un stiprākus palīgus. Vēl gan kavējos ar mājlopu izlaišanu ganībās. Sezonu atklājam Vēža vai Dvīņu zīmē. Vēža zīme neļauj govīm skriet projām, bet Dvīņi liek tām ganībās turēties kopā. Tā rīkojās mans tēvs, un to ievēroju arī es. Nezinu, cik tādā pārliecībā patiesības, bet govis ganībās ir mierīgas,” stāsta M. Tetere.“Vītolu” zemnieku saimniecība nav īpaši liela – lauksaimniecībā izmantojamā platība pārsniedz 10 hektārus. Saimniece kopj divas govis un divas teles, audzē graudus, kartupeļus un dārzeņus. Iegūtā raža apmierinaSaimniecības nozīme ir liela, jo ģimene iztikai visus vajadzīgos produktus var iegūt pašu saimniecībā, un veikalā pārtikai nauda tikpat kā nav jātērē. “Pati gatavoju biezpienu, sieru, tā ka par ēšanu bēda maza. Graudi jau ir tīrumā, tagad gatavojamies stādīt kartupeļus. Govis vēl var mierīgi dzīvot kūtī. To barošanai pietiek pērn sagādātā siena un sakņu. Lauku darbos gan kalendārā rakstītos norādījumus vai mēness fāzes neievērojam, jo darbu ir daudz un darām tad, kad paši varam,” skaidro saimniece. Par pērnā gada graudu ražu nevar sūdzēties. Arī govis dāsni dod pienu. Dienā no vienas brūnaļas vidēji var izslaukt 20 litru. Maija ar humoru piebilst, ka tādēļ arī ar bērniem un mazbērniem rūpīgi ievēro rumulēšanās tradīciju, pavasarī izlaižot govis ganībās. Tāds pasākums piena devējas padara ražīgas. Vēlos zināt, kā visu iespējams pagūt – būt dārzā, kūtī, tīrumā. “Nekāda īpašā grafika vai režīma man nav. Kā no rīta pieceļos, tā sāku visus darbus darīt pēc kārtas,” smej saimniece.Domājot par nākotni, ir tikai viena rūpe – kaut ilgāk pietiktu spēka ar visu tikt galā..
