Šonedēļ viena ģeogrāfijas stunda Smiltenes ģimnāzijas 10.b klasei bija citādāka, nekā ierasts. Skolēni izdarīja savus secinājumus, vai latviešu izmiršana ir mīts vai realitāte.
Ģeogrāfijas skolotāja Ingūna Rulle ģimnāzistiem izklāstīja demogrāfa Ilmāra Meža lekcijas materiāliem, ko viņš nesen lasīja Smiltenē, Vidzemes ģeogrāfijas skolotāju saietā. Latvijas iedzīvotāju skaita lejupslīdes līkne ir dramatiska, pēc dzirdētā atzīst I. Rulle, bet audzēkņi viņai taujā, kas notiks ar Latvijas teritoriju nākotnē.Lai būtu jaundzimušie, valstij jāmaksāJa situācija neuzlabosies, tad 2150. gadā Latvijas teritorijā dzīvos vien aptuveni 200 tūkstoši vietējo iedzīvotāju, “Ziemeļlatvijai” atzīst I. Mežs. Ieskatam viņš min 1987. gadu, kad Latvijā bija gandrīz 40 tūkstoši jaundzimušo, bet 2010. gadā – aptuveni 19 tūkstoši.Demogrāfs, četru bērnu tēvs, uzskata, ka Latvijā katrai ģimenei vajag divus vai trīs bērnus un saredz četrus variantus, kā uzlabot situāciju. Tie ir: valsts finansiālais atbalsts ģimenēm (pabalsti, māmiņu algas, nodokļu atlaides, labvēlīga kredītpolitika jaunajām ģimenēm, kur pozitīvs piemērs ir Igaunija); bērnudārzu nodrošināšana; sabiedrības attieksmes maiņa pret mazajiem bērniem; medijos tiražēto “sabiedrības krējuma” tipāžu bez bērniem aizstāšana ar ģimenes vērtībām.Arī jauniešiem jādzird un jāaizdomājas par to, kas notiks turpmāk ar latviešu nāciju un valsti, uzskata skolotāja I. Rulle. “Arī man pašai ir svarīgi, vai varēšu izaudzināt un izskolot bērnu. Ne visi vecāki var samaksāt par savu bērnu studijām, bet ne visi skolēni var pabeigt skolu ar A līmeņiem. Ja nekas nemainīsies, tad pieļauju, ka daļa jauniešu vispār pametīs Latviju, it sevišķi gudrie prāti,” piebilst skolotāja. Šobrīd Latvijā tipiskākais modelis ir ģimene ar vienu bērnu. “Man būs četri bērni ģimenē,” saka Jānis Bogdanovs no 10.b, “ jo manam tēvam ir četri bērni, un es sekošu viņa pēdās.”Lai uzturētu ģimeni, Jānis spriež, ka vispirms vajadzētu iegūt augstāko izglītību ārzemēs, bet pēc tam jāmeklē labi atalgots darbs Latvijā. Ja Latvijā tādu neizdotos atrast, tad ar visu ģimeni, iespējams, būtu jāpārceļas uz ārvalstīm.Jaunieši grib gudrus bērnusJāņa klasesbiedrene Evija Cirša uzskata, ka ģimenes valsts pabalstam jābūt nevis astoņus, bet vismaz 15 latus mēnesī lielam.“Vairāk par diviem vai trijiem bērniem savā ģimenē negribētu,” saka Evija. “Valstī ir krīze, un tādos apstākļos mammai izaudzināt un izskolot bērnus ir grūti. Galvenais, lai bērni izaug gudri un nav tā, ka vēlāk ir spiesti strādāt neapmaksātos darbos.”To, ka Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, Evija ievērojusi pati. Bērnudārzos un skolās sarūk audzēkņu skaits. Tomēr I. Mežs atzīst, ka Smiltenes novadā dzimstība pat nedaudz pārsniedz vidējo statistiku Latvijā. Smiltenes novadā 2010. gadā ir reģistrēti 113 dzimšanas un 161 miršanas gadījums, informē novada Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Dace Ērģele. Šogad janvārī Smiltenes novadā ir 14 jaundzimušie. Viņsaulē aizgājuši 18 cilvēku.Tēma “Latviešu izmiršana – mīts vai realitāte?” Smiltenes ģimnāzijas 10.b klasē izraisīja interesi. Skolotāja I. Rulle ir Smiltenes novada ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja un idejas stundu dažādošanai ieguvusi arī 16. Vidzemes ģeogrāfiju skolotāju seminārā, kas nesen notika Smiltenē un ko sarīkot palīdzēja novada Izglītības pārvalde.“Tā bija ļoti saturīga, interesanta un vajadzīga tikšanās, jo pedagogam jābūt plašam redzeslokam. Vidzemes ģeogrāfiem jau 16 gadus bijušas vērtīgas tikšanās un kopīgas ekskursijas, un vienmēr iegūstam ko jaunu, interesantu, idejas rosinošu, uzzinām stundām noderīgas interneta adreses un satiekam speciālistus, kurus var uzaicināt uz stundām,” saka I. Rulle.
