Ar prieka varam konstatēt, ka starp iedzīvotājiem ir ne mazums, kurus var uzskatīt par savas pilsētas, pagasta vai novada patriotiem. Tādi ir arī Valkā, un viņu rūpju lokā ir jautājumi, kam sakars ar cieņpilnu Latvijas neatkarības simtgades sagaidīšanu.
Bet Latvijas tapums pirms simts gadiem nav domājams bez tā laika cilvēku pašaizliedzības un varonības, par to mums atgādina arī Valkas Varoņu kapi. Tāpēc dzirdami ierosinājumi sakopt E. Meldera 1922. gadā par tautas saziedotiem līdzekļiem izveidoto pieminekli, kuru pēckara gados pēc vietējā čekas priekšnieka rīkojuma nogāza un sabojāja. Man šī jautājuma iniciatori apgalvo, ka arī tagad sakopšanai vajadzīgo summu varētu saziedot iedzīvotāji.Kaut esmu par šīm tēmām jau rakstījis, dažus faktus atļaušos atkārtot. Jautājumu par pieminekļa atjaunošanu pirmo reizi rosināju 1988. gada rudenī reizē ar apspriesto ideju par Tautas frontes izveidošanu. Pirms tam gan nācās pārliecināt partijas komitejas toreizējo vadību, ka noraktais piemineklis pieder Valkas iedzīvotājiem un tāpēc to nedrīkstam nevienam citam atdāvināt. Pieminekli izraka vīri no toreizējās Lauktehnikas, un man bija iespēja to apskatīt. Galvenais bojājums bija granītā izkaltā senlatviešu karavīra galvas virsdaļas nodauzīšana. Nošķelta bija kādus desmit centimetrus diametrā un līdz trīs centimetrus bieza šķēpele. Attiecīgas krāsas un cietības granītus nav grūti sameklēt, un prasmīgiem akmeņkaļiem nav problēmu attiecīgu šķēpeli pielīmēt tā, ka nav pat šuves redzamas.Tālāko darbu uzņēmās pilsētas izpildkomiteja Intas Laganovskas vadībā, piemineklis tika aizvests uz Rīgu un nodots pieredzējušu akmeņkaļu izlemšanai. Bet radās divi traucējoši faktori. Pirmkārt, pieminekļa oriģinālu savā īpašumā bija nolūkojuši skulptora dēli. Otrkārt, akmeņkaļi pēkšņi sajuta prāvas naudas (varbūt šņabja) aromātu, tāpēc bija nolēmuši, ka jākaļ pieminekļa kopija pilnīgi no jauna. Laikā, kad rubļi ik pa nedēļai zaudēja vērtību, kad valstī viss juka un bruka, šādas naudas nebija ne pilsētas, ne rajona budžetā. Tāpēc tika nolemts uzstādīt atjaunotajos Varoņu kapos tādu pieminekli, kas atspoguļotu arī čekistiskās varas necieņu pret Cēsu kaujās kritušajiem varoņiem.Esmu pārliecināts, ka bojājumu novērst iespējams arī tagad, iztiekot bez pieminekļa demontāžas. Pie reizes būtu iespējams arī granītu notīrīt un veikt citus vajadzīgos darbus, bet tas lai paliek speciālistu kompetencē.Šie darbi nevarētu izmaksāt pārāk lielu naudu, un to patiešām varētu saziedot, tā teikt, pa piecītim vien. Bet, lai to veiktu, ir vajadzīga oficiāli reģistrēta brīvprātīga organizācija, kas naudu ne tikai savāktu, bet arī sekotu tās izlietojumam atbilstoši likumiem. Tā var būt kāda no daudzajām jau reģistrētajām sabiedriskajām organizācijām, bet tādu var noorganizēt un reģistrēt speciāli šim nolūkam, piemēram, tie varētu būt bijušie karavīri utt. Ļoti šaubos, ka ar ziedojumu vākšanu būs atļauts nodarboties pašvaldībai, oficiālās varas iestādes var izlīdzēties vienīgi ar padomiem. Protams, jautājumi jāsaskaņo arī ar kultūras pieminekļu uzraudzības organizācijām.
