“Ziemeļlatvija” saņēma fotogrāfiju, kurā redzami četri beigti kaķi. Tie atrasti Smiltenē, Smilšu ielas 4.a nama pagrabā. Kāda šī nama iedzīvotāja konsultējusies ar veterinārārsti un noskaidrojusi, ka dzīvnieki, visticamāk, ir noindēti. Notikumi risinājušies pagājušās nedēļas beigās, kad bez fotogrāfijā redzamajiem kaķu līķiem atrasti vēl vairāki.
“Ziemeļlatvija” vairākkārt rakstīja par klaiņojošiem dzīvniekiem, kā arī bezatbildīgiem saimniekiem, kuri saviem mīluļiem ļauj staigāt brīvā vaļā. Problēma pilsētā ir aktuāla ilgāku laiku, to nenoliedz Smiltenes novada dome, jo gadu no gada dzīvojamo māju pagrabos un apkārtnē brīvi uzturas daudz ielas kaķu un arī mājas. Smilšu ielas daudzdzīvokļu māju kvartālā šī problēma ir samilzusi, jo klaiņojošo kaķu ir vairāk nekā divdesmit. Daži cilvēki par ielas kaķiem rūpējas, tos barojot, dodot pajumti un iespēju robežās sterilizējot, bet citi nevar izturēt, ka dzīvnieki apsēduši pagrabus, kur rodas antisanitāri apstākļi.Lai arī Dzīvnieku aizsardzības likums paredz, ka cilvēkam ir morāls pienākums cienīt jebkuru radību, izturēties pret dzīvniekiem ar iejūtīgu sapratni un tos aizsargāt, kā arī nevienam nav ļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes un radīt ciešanas, Smilšu ielā noticis pretējais.Gandrīz desmit ir beigti“Esmu šokā! Pirmo reizi redzu tik necilvēcīgu un cietsirdīgu cilvēku attieksmi, kad kāds indē kaķus. Viss sākās jau pagājušajā piektdienā, kad nomira divi kaķi, tad vēl un vēl. Vienu pa nakti paņēmu dzīvoklī. Šķita, ka viņš mocījās ar sāpēs, jo visu nakti briesmīgi ņaudēja. Diemžēl no rīta viņš bija miris. Mana ticība pašvaldībai ir zudusi, jo pēdējo desmit gadu laikā šī problēma nav risināta. Un kaķu slepkavu rīcība ir sekas Smiltenes novada domes bezdarbībai cīņā ar miskastes kaķiem un klaiņojošiem suņiem. Kas būs nākamais?” pārdzīvo sieviete, kura atrada beigtos kaķus. Viņa visus dzīvnieku līķus aiznesusi uz mežu un aprakusi.“Ziemeļlatvijas” lasītāja aicina kaķu un suņu saimniekus sargāt savus mīluļus un nelaist tos ārā no mājas vienus pašus, lai neatgadītos kas slikts.Ķers pašvaldības policija“Nevar noliegt, ka šī problēma ir aktuāla un ar to ir jācīnās, taču tas jādara, ievērojot visus normatīvos aktus. Smiltenes novada domes šā gada budžeta projektā tiek plānoti divi tūkstoši latu klaiņojošo suņu un kaķu problēmas risināšanai, tāpat šobrīd tiek strādāts pie sadarbības līguma ar veterinārārstu, kura kompetencē būs izlemt, kas notiks ar dzīvnieku – sterilizēt, iemidzināt vai nogādāt to dzīvnieku patversmē,” saka Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Mūze.Viņa atgādina, ka pērn 1. decembrī izveidota Smiltenes pašvaldības policija, un informē, ka tās pienākumos ir nodrošināt klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu. “Šobrīd tiek strādāts, lai pašvaldības policijas darbinieki izietu apmācību klaiņojošu dzīvnieku ķeršanā un iegūtu biedrības “Latvijas Veterinārārstu biedrība” izsniegtu dzīvnieku ķērāja apliecību, ko prasa 2010. gada 28. decembra Ministru kabineta noteikumi Nr.1192 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtība”. Tāpat tiek gādāts, lai pašvaldības policijas darbinieki būtu nodrošināti ar visiem nepieciešamiem ķeršanas speclīdzekļiem un ekipējumu,” informē M. Mūze.Pašvaldība nevar atbildēt par iedzīvotāju cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem, taču tās pienākums ir organizēt klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu. Smiltenes novada domē uzsver, ka jebkurai personai par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties jāziņo pašvaldībai, kā to paredz “Dzīvnieku aizsardzības likuma” 8. pants. “Dzīvnieku aizsardzības likums nosaka dzīvnieka īpašnieka tiesības un pienākumus, kas jāievēro visām personām, tajā skaitā māju īpašniekiem un apsaimniekotājiem. Šī ir visas sabiedrības problēma, tāpēc tā risināma kopā. Aicinām iedzīvotājus šādās situācijās vērsties un izsaukt Smiltenes novada pašvaldības policijas darbinieku, kurš konstatētu faktu un spētu attiecīgi risināt radušos situāciju vai problēmu,” Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste aicina iedzīvotājus būt atsaucīgiem.“Ziemeļlatvijai” neizdevās uzzināt, kādus rezultātus pašvaldība sasniegusi iepriekšējos gados, lai pilsētā mazinātu problēmu ar klaiņojošajiem dzīvniekiem, jo uz šo jautājumu Smiltenes novada dome atbildi nesniedza.Tikai atsevišķos periodosNoskaidrojām, ka Valmierā klaiņojošu dzīvnieku problēma mērķtiecīgi tiek risināta katru gadu. “Problēmas ar klaiņojošiem suņiem un kaķiem aktuālas kļūst atsevišķus periodus gadā. Kopš pirms vairākiem gadiem pilsētā tika izveidota dzīvnieku patversme, kuru apsaimnieko SIA “Valmieras Komunālā saimniecība”, situācija ir uzlabojusies. Cilvēki regulāri ziņo par klaiņojošiem kaķiem, un tad speciālisti katru gadījumu izvērtē individuāli. Patversmē par nonākušajiem suņiem un kaķiem rūpējas sertificēts vetārsts,” stāsta Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas vadītāja Inese Kazuša. Patversmes uzturēšanai Valmieras pilsētas pašvaldība gadā piešķīrusi desmit tūkstošus latu. Viņa uzsver, ka saimniekiem ir jābūt atbildīgiem par dzīvniekiem, kurus pieradina. Tam piekrīt smilteniete Gunita Ozoliņa. “Ielas kaķi jau no kaut kurienes rodas. Sākotnēji cilvēks kādu ir pametis. Klaiņojošu kaķu problēma daudzdzīvokļu mājās ir ļoti saasināta. Mēs, Audēju ielas 2. nama iedzīvotāji, pirms diviem gadiem cīnījāmies un atrisinājām problēmu,” stāsta smilteniete.Mājas iedzīvotājiem ir jāvienojasG. Ozoliņa atklāj, ja citur pagrabos varēja just ābolu vai kartupeļu smaržu, tad Audēju ielas 2. nama pagrabos smirdēja pēc kaķu urīna un telpās bija blusas. “Pagrabi un kāpņutelpas bija pilni ar kaķiem, no kuriem daži bija noplukuši, pusakli, izbadējušies un agresīvi. Mans vīrs, kurš ir mājas vecākais, kopā ar kāpņutelpas vecākajiem sasauca sapulci un sprieda, kā situāciju atrisināt. Situācija bija kļuvusi drausmīga, jo kaķi iedzīvotājus no pagrabiem bija izēduši, neviens tur vairs negāja. Nolēmām, ka jāvēršas domē. Ja nemaldos, kaķus izķēra Valmieras patversmes darbinieki. Palika tikai trīs vai četri, kurus sterilizēja. Savukārt Smiltenes komunālie aiztaisīja ciet visas spraugas, lai neviens kaķis vairs neiekļūtu pagrabā,” reālu piemēru min smilteniete.Daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji iztīrīja pagrabus, bet pēc tam pieaicināja speciālistus, kuri divas reizes dezinficēja pagrabtelpas. Pakalpojums tolaik maksāja 350 latus, ko iedzīvotāji sedza no apsaimniekošanas naudas.“Vairāki cilvēki izteica iebildumus, un kāpņutelpu vecākie tika saukāti par kaķu bendēm. Tomēr jau divus gadus šai mājai nav problēmu ar klaiņojošiem un slimiem kaķiem. Protams, nevar likvidēt visus kaķus. Man nekas nav pret simpātiskiem un veseliem dzīvniekiem, bet miskastes kaķi nereti pārnēsā infekcijas un var kļūt bīstami,” tā G. Ozoliņa.Viņa uzskata, ka daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem ir jārīko sapulce un jānolemj, kā pareizāk rīkoties, taču visefektīvāk būtu, ja pilsētā atvērtu dzīvnieku patversmi.
UZZIŅAI
Ja pilsētā redzat klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku, zvaniet Smiltenes novada domes pašvaldības policijai uz 64772034 vai 28659933
