Valdība ierosinājusi, ka nākamgad ģimenes valsts pabalstu varētu aizstāt ar nodokļu atlaidēm. Paceļot neapliekamo minimumu līdz 102 latiem, aprēķināts, ka ģimenes astoņu latu pabalstu par apgādībā esošu bērnu saglabās pēc nodokļu atskaitījumiem. Savukārt tās ģimenes, kuras neatrodas darba tirgū, kā arī ģimenes ar ienākumiem līdz 300 latiem, kurām apgādībā ir vairāk nekā trīs bērni, ģimenes valsts pabalsta ekvivalentu varētu saņemt, izmantojot pašvaldību sociālo palīdzību. Domājams, ka strādājošajiem vecākiem nebūs nekas iebilstams šādai naudas pārdalei, jo ienākumi nesaruks, mainīsies tikai to izmaksāšanas kārtība. Tomēr nestrādājošajiem vecākiem un tiem, kuriem ir ļoti mazi ienākumi, gan varētu rasties pamats satraukumam, jo jārēķinās, ka pašvaldību sociālās palīdzības budžets nav bezizmēra. Tas nav nekas jauns, ka gadījumos, kad valsts vairs nespēj pavilkt vezumu, to piespēlē pašvaldībām. Diemžēl piespēle notiek bez finansiāla seguma, un pašvaldībām atliek tikai noplātīt rokas, vēl ciešāk savilkt jostas un izfunktierēt, kur izraut naudu, lai kārtējo reizi bez ierunām izpildītu no augšas piespēlētu pienākumu jeb, kā tagad moderni saka, funkciju. Var gadīties tā, ka šo vecāku grupa var arī nesaņemt šo it kā bērniem domāto pabalsta summu, tāpēc atkal cietīs bērni. Tāpat kā cieš citas sabiedrības neaizsargātākās grupas. Tā vien liekas, ka mūsu valstī bērni, invalīdi un pensionāri ir citplanētieši, nevis mūsu sabiedrības daļa.
