Savulaik piparkūkas bija dārgs un smalks ēdiens, ko varēja atļauties vien princeses un prinči. Pirmie Eiropā piparkūkas sāka cept franču mūki kā īpašu ēdienu pirms Ziemassvētkiem, jo, viņuprāt, tie bija gada labākie svētki. Toties pirmā un joprojām vienīgā Rūķu Piparkūku darbnīca Latvijā ir lauku mājās “Donas” Blomes pusē.
Rūķīte Bumbulīte kopā ar savām čaklajām un jaukajām palīdzēm pirmssvētku laikā “Donās” ik dienu uzņem daudz mazu rūķīšu, lai dotos ekskursijā piparkūku vēsturē, jautrotos, atklātu savas blēņas, ko pēc tam krāsnī sadedzinātu un tad ķertos klāt pašam galvenajam.“Kad Rūķīte Bumbulīte mežā pabarojusi zaķus un atsteigusies atpakaļ uz “Donām”, sākam cept piparkūkas. Tas tamdēļ, lai pasaule sāk smaržot pēc piparkūkām un mēs sajustu Ziemassvētku tuvošanos,” stāsta “Donu” saimniece Ilze Briede.Viņa atklāj, ka piparkūku vēsture meklējama Ēģiptē, faraonu kapenēs. Atverot tās vaļā, līdzās visiem dārgumiem atradušies divdesmit cepumi. Zinātniekiem kļuvis interesanti, sākuši pētīt. “Viņi konstatēja, ka tie sastāv no miltiem, medus un 17 dažādām garšvielām. Varat vienreiz minēt, kas ir šie cepumi!” saka “Donu” saimniece.Darbnīcā iecienīta ir “Ozolu maizes” Gaidas Sluckas piparkūku mīkla. Rūķīte Bumbulīte iesaka nemocīties pašam ar mīklas gatavošanu, jo šajā procesā ir daudz svarīgu nianšu, lai rezultātā sasniegtu īsto garšu. Liela nozīme ir svaigām un labām garšvielām. Daudz patīkamāka ir piparkūku rotāšana. “Ne vienmēr vajag glazēt. Visgaršīgākās piparkūkas sanāk, ja pirms cepšanas, kad nosmērēts ar olu, virsū saliek visdažādākās sēklas, riekstus, šokolādi. Šobrīd modē ir pērļošana, mēs savas piparkūkas rotājam ar cukura pērlēm, kas pēc tam gardi izkūst uz mēles,” zina Rūķīte.
