Jau tradicionāli katru gadu opermūzikas cienītājus gandarī Latvijas Nacionālās operas koncerts Valkas pilsētas kultūras namā. Šī skaistā tradīcija aizsākās pirms astoņiem gadiem, kad pirmo reizi Valkā ieradās visu mīlēti un cienīti mākslinieki. Tiesa gan, līdz šim koncertos piedalījās arī Igaunijas operas solisti, bet šoreiz viņu uzstāšanās izpalika.
Sestdien notikušais koncerts bija īpašs ne tikai ar solistu skaisto dziedājumu un skatuves tērpiem, Latvijas Nacionālās operas orķestra atskaņotās mūzikas melodiskumu, bet arī ar tautā iemīļotā un cienītā maestro Raimonda Paula virtuozo uzstāšanos. “Mums te ļoti patīk, jo publikas atsaucība ir fantastiska,” pēc koncerta atzīstas diriģents Mārtiņš Ozoliņš. Viņš novērojis, ka Valkā koncerti vienmēr ieilgst dēļ neatlaidīgajiem un skaļajiem publikas aplausiem.Māksliniekiem mirdz acis Orķestris šādu koncertprogrammu, kuras pirmajā daļā skan operas uvertīras un ārijas, bet otrajā – maestro komponētie skaņdarbi un dziesmas, spēlē pirmo reizi. Diriģents atklāj, ka māksliniekiem un mūziķiem gribas koncertēt Valkā, jo to pierāda viņu mirdzošās acis. Ir tikai dažas pilsētas Latvijā, kur notiek līdzīgi pasākumi, piemēram, Madona un Jēkabpils. Bijušais Valkas pilsētas domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis, kurš aizsāka šo tradīciju, secina, ka koncerta pirmā daļa bijusi jauka, bet viņam gribējies nedaudz klasiskāku. Viņš gan atzīst, ka lielākajai publikas daļai tieši šāda vieglāk uztverama opermūzika ir tīkamāka. “Koncerts bija izcils, jo solistu balsis iedvesmo. Man opera vienmēr ir saistījusies ar pavasari,” atzīst bijušais valcēnietis Andrejs Pebo. To, ka koncerts bijis izcils un sniedzis gandarījumu, atzīst gandrīz visi pasākuma apmeklētāji. Klausoties maestro dziesmas, daži slepus noslaucīja pa nodevīgai aizkustinājuma asarai. Iesaka iegādāties koncertflīģeliPēc koncerta otrās daļas nospēlēšanas komponists atcerējās, ka kādreiz – sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados – Valkas kultūras namā bijušas fantastiskas klavieres – izcils koncertflīģelis. Maestro novada pašvaldībai ieteica iegādāties jaunu instrumentu, jo esošais vairs lāga negrib skanēt. Sarunā ar “Ziemeļlatviju” maestro gan piebilst, ka instruments viņu netracināja, jo “savā mūžā uz visa kā ir spēlēts”. Viņš atzina, ka no Valkas instrumenta vairs nevar izvilināt mūzikas smalkumus, bet spēlēt jau vēl kādu laiku var. Uz jautājumu, kāpēc viņš tik skaļi ar kājām sita takti, R. Pauls stāsta: “Vispār esmu ritmiķis un pārstāvu pavisam citu mūzikas žanru. Tomēr ap gadu miju un tagad arī Valkā koncertēju kopā ar Latvijas Nacionālās operas solistiem un orķestri.” Maestro atzīst, ka ar operas solistiem strādāt ir liela priekšrocība, jo “rīkle viņiem skan, jo Opera taču ir jāpiebļauj”. R. Pauls slavē solisti Ilonu Bageli, kurai ir spēcīga balss, jo viņa ir dziedājusi arī džeza kompozīcijas. Savukārt valcēniešus viņš uzteic par atjaunoto kultūras namu, kurā esot patīkami ienākt un koncertēt.