Šogad, tāpat kā pērn, jaunsargi piedalījās 3. līmeņa Latvijas jaunsardzes nometnē, kuras galvenais uzdevums bija sagatavoties un izvēlēties dalībniekus militārajai parādei 18. novembrī 11. novembra krastmalā Rīgā.
Jaunsargu nometne notika no 28. līdz 31. oktobrim. Tiesa, mūsējo izredzes piedalīties parādē ir līdzvērtīgas nullei. Pērn parādē nepiedalījās Zemgales jaunsargi. Zemgale un Vidzeme ietvertas vienā novadā, un lielā attāluma dēļ ir grūti organizēt kopējās nometnes. “Uzskatu, ka ir taisnīgi šogad priekšroku dot zemgaliešiem, jo vidzemnieki soļoja pērn,” pauž jaunsardzes instruktors Ritvars Leitens.
Pārbaudījums ir izturētsNeraugoties uz situāciju, ka Vidzemes jaunsargi parādē nesoļos, uz nometni R. Leitena vadībā pēc jaunas pieredzes devās septiņi 213. vienības jaunsargi. Tur notika ne tikai apmācība soļošanā, bet arī šķēršļu joslas pārvarēšanā, kas uzlabo līdzsvara izjūtu, koordināciju un izturību. Bija arī ieroču mācības un šaušanas apmācības, tūrisms un orientēšanās.Jo īpaši liela pieredze gūta, guļot teltī un izdzīvojot vētrā. Tā jaunsargus pārsteidza ap pulksten vieniem naktī. Nometne atradās 19. Zemessardzes teritorijā pie Ulbrokas. Visās teltīs ir krāsniņas ar skursteni. “Kurinājām krāsniņu, sildījāmies un ievērojām, ka telts sāk cilāties un krāsniņa kustēties. Gadījumā, ja vējš telti apgāztu, tajā esošie cilvēki gūtu nopietnus apdegumus. Pieņēmām lēmumu, ka jāģērbjas un jāiet ārā. Telti nostiprinošās auklas sāka trūkt kā vijoles stīgas. Jaunieši turēja telti, nostiprinot un neļaujot tai sagāzties. Vienā no teltīm apgāzās skurstenis. Iztika bez traumām, taču personīgās mantas un guļammaisi cieta pamatīgi,” atceras instruktors. Viņš atzīst, ka šis notikums devis lielu pieredzi ne tikai jaunsargiem, bet arī pašam, jo tik stiprā vējā teltī agrāk nav gulēts. R. Leitens ar lepnumu bilst, ka pārbaudījums ir izturēts bez jelkādas čīkstēšanas. Koki apkārt lūza un, raugoties uz Rīgas pusi, šķita, ka notiek kauja, jo visu laiku gaisā bija vērojami lieli un spilgti uzplaiksnījumi, kas radās saskaroties elektrības vadiem. 213. vienības jaunsargiem šis piedzīvojums paticis. Nometnē piedalījās Sandris Zutis, Dāvis Zirnis un Igors Matvejevs no Valkas, Daina Kārkliņa no Ērģemes un strencēnieši Linda Vītoliņa, kura arī lieliski sevi parādīja, un brašie puiši Uldis Žeigurs un Matīss Ziemulis.
Vadībai ir atšķirīgs viedoklisJaunsargu instruktoram R. Leitenam nepatīk, ka 213. vienība tika sadalīta un pievienota citām jauktajām vienībām no dažnedažādām vietām. “Uzskatu, ka katrai vienībai visnozīmīgākais ir spēja profesionāli sadarboties. Tas nozīmē, ka citam pie cita jāpierod. Arī armijā galvenais ir sadarbība pa pāriem, nodaļām un vadu līmenī. Tieši to jaunsardzē cenšos iemācīt, uz to virzīties. Diemžēl vadība uzskata citādi un augstāk vērtē to, cik daudz portālā draugiem.lv parādās jaunu kontaktu ar citām vienībām. Mēs zaudējām sadarbību 213. nodaļas ietvaros,” secina instruktors.Vieni no vislabāk sagatavotajiem, piemēram, Dāvis Zirnis, kurš individuālajā sniegumā bija pārliecinoši labākais šķēršļu joslas pārvarēšanā, nokļuva vienībā kā vienkāršs kājnieks ar komandieri, kura profesionālais līmenis ir galvastiesu zemāks. Gluži tas pats ar Sandri Zuti. R. Leitens uzsaka, ka šāda metode jaunsargiem neļauj augt un pilnveidoties. Viņš ir gatavs turpināt pārrunas ar savu priekšniecību tik ilgi, līdz tiks sadzirdēts.
Dodas arī ekskursijāsBraucot uz nometni, mūsu jaunsargi iepazinās ar diviem interesantiem objektiem. Viņi uzbrauca Rīgas televīzijas tornī Zaķusalā, kas ir augstākais Eiropas Savienības valstīs. Puiši jokoja, ka tas būtu itin labs objekts treniņiem, lai nolaistos lejā ar virvi. Otra ekskursija bija uz Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, kurš jaunsargos izraisīja lielu profesionālu interesi saistībā ar latvisko darba tikumu un baltu tautu augsto attīstības līmeni.Savukārt atceļā jaunsargi iegriezās Paula Stradiņa Medicīnas muzejā. “Tur ir profilaktiski ļoti iedarbīga ekspozīcija smēķētājiem. Uzskatāms piemērs ir sevi nopīpējuša cilvēka plaušas, īstas,” smaida instruktors.VIEDOKĻIDāvis Zirnis, jaunsargs no Valkas:- Pasākums ļoti interesants, apguvu dažas lietas, ko agrāk īsti nezināju, piemēram, topogrāfija saistībā ar azimuta lietām, lai nokļūtu vajadzīgajā punktā. Mācījāmies pareizi maskēties un doties uzbrukumā, atbalstot komandas biedrus. Priecājos, ka mūsu vienībai izdevās veiksmīgi pārciest vētru.
Matīss Ziemulis, jaunsargs no Strenčiem:- Bija forši, jo varēja izrauties no ierastās ikdienas un iepazīt jaunus cilvēkus. Izmēģināju lietas, ko agrāk nebiju darījis. Noteikti nenožēloju, ka aizbraucu. Neviens negaidīja, ka instruktors būs noorganizējis ekskursijas. Tas bija pārsteigums.
