Sestdien Valkas kultūras namā novada teātru parādē pavisam piedalījās sešas teātra trupas no Ērģemes, Valkas pagasta, Zvārtavas, Kārķiem un Vijciema.
Žūrijas sarunas ar Valkas novada teātru režisoriem notika ilgi pēc beidzamās izrādes noskatīšanās. Režisori uzklausīja gan cildinājumus, gan ne tik glaimojošus vārdus.
Sacentīsies ar labākajiem VidzemēKatrā ziņā ir skaidrs, ka reģionālajā skatē piedalīsies režisora Aivara Ikšeļa Valkas pilsētas teātris ar iestudējumu “Edīte Piafa. Mans leģionārs”, kuram iepriekš saņemto rekomendāciju dēļ no starptautiskajiem teātru festivāliem novada skatē nevajadzēja piedalīties, un Vijciema amatierteātris Valda Šaicāna vadībā. Tas ir vienīgais no novada teātru parādes dalībniekiem.Reģionālajā skatē 15. un 16. martā Smiltenē un Gulbenē paredzēts izvērtēt un izvirzīt labākos iestudējumus “Gada izrādei 2013”, kur pulcēsies visi labākie Vidzemes amatierteātri. Nākamā gada sākumā izvērtēs arī visu profesionālo teātru darbu.Valkas novada domes kultūras dzīves organizatore Līga Lāne uzskata, ka aizvadītais teātru saiets bija nozīmīgs ar to, ka teātri varēja iepazīt cits citu un mācīties, pārrunāt visas aktuālās teātra lietas. “Priecājos, ka vienuviet sabrauca visas novada amatiertrupas un itin brīvi pārsprieda gan veiksmes, gan neveiksmes. Protams, nozīmīgākais bija ekspertu vērtējums. Patīkami, ka tik daudz skatītāju kultūras nama zālē noskatījās visas izrādes no pirmās līdz pēdējai un izsacīja savu viedokli par labākajiem,” komentē L. Lāne. Viņa uzskata, ka katrai trupai bija sava īpašā odziņa, taču ne jau visas – tik saldas un garšīgas. Teātru parāde bija vērtīga arī ar gūto skaidrību un apziņu, ka falšās odziņas jādara saldākas, ka, iespējams, kaut kas uzvedumā ir jāmaina. Žūrijas dalībniekiem bija konkrēti rosinājumi.
Kritika ļoti pozitīvaVijciema amatierteātris režisora Valda Šaicāna vadībā rādīja Paula Putniņa lugu “Debešķīgā tikšanās sievietībā”. “Esmu ļoti gandarīts par manu aktieru sniegumu. Neteikšu, ka viņi izdarīja maksimumu no vajadzīgā, taču ļoti tuvu tam, cik aktieri to varēja,” komentē režisors. Žūrijas vērtējums par izrādi bija ļoti atzinīgs, jo bija panākts pats galvenais – žūrija un skatītāji ar interesi noskatīja izrādi līdz beigām. Tiesa, bija aizrādījumi par epizodēm, kas vēl jāuzlabo, taču kritika kopumā bija ļoti pozitīva, radoša, konstruktīva un aicinoša strādāt tālāk.Jautāts, kāpēc izvēlēts tieši šis dramaturģijas materiāls, režisors atbild, ka tam ir divi iemesli. “Pirmais ir tas, ka šis vēstījums ir saistīts ar parādībām mūsdienu sabiedrībā. Itin bieži pazaudējam savstarpējās cilvēciskās saiknes un arī paši sevi, īsti nesaprotot, ko gribam, ko mums vajag un ko nevajag. Mums rodas dažādas domstarpības, kas saistītas ar lielo darba slodzi. Esam pārlieku aizņemti, tāpēc nepietiek laika savstarpējo attiecību kopšanai. Luga ir ieskats uz to, pie kā šādas situācijas var novest, pie kā varam nonākt. Pauls Putniņš farsa stilā to ir izklāstījis ļoti tieši ar tādiem vārdiem, ko ikdienā lietojam, taču zinām, ka tas nav pieklājīgi,” skaidro režisors.Par otru iemeslu viņš min problēmu iestudēt labu darbu, jo grūti piemeklēt atbilstošus aktierus. Un otrādi. Ja ir atrasti aktieri, iestudējamais darbs ir nekāds. Šajā gadījumā tūlīt pēc lugas izlasīšanas režisors saprata, ka galvenās varones lomā nevar iedomāties nevienu citu kā savu meitu Baibu. Arī žūrija apliecina, ka viņas sniegums bija ļoti labs. Gatavošanās reģiona skatei turpinās.Vairāk foto – www.ziemellatvija.lv.VIEDOKĻIDace Vilne, Latvijas Nacionālā kultūras centra amatierteātra mākslas eksperte:- Mani visvairāk iepriecināja Vijciema kolektīvs, kuru izvirzījām uz Vidzemes reģiona skati. Režisora Valda Šaicāna darbs pārliecināja ar sava iestudējuma skaidro koncepciju un labo aktierspēli. Man ļoti patika arī Valkas pagasta teātra trupas saime Evijas Smanes vadībā. Bija interesanti, ka pieauguši aktieri spēlēja izrādi bērniem, turklāt pieaugušie nebaidās iejusties putnu lomās. Aktieriem bija lieliski kostīmi, izrādei labs telpas iekārtojums un kopumā pārliecinošs un saprotams vēstījums. Ikviens ir pieņēmis režisores noteiktos spēles principus. Ne reti pieaugušie atsakās iejusties zaķu, kaķu un citu dzīvnieku ādā. Šī izrāde pārliecināja ar to, ka aktieriem šajā ziņā nebija nekādu kompleksu un viņi bija gana atbrīvoti. Domāju, ka viņi bērniem sagādāja patiesu prieku.Runājot par pārējiem kolektīviem, domāju, ka visas režisores ir strādājušas godprātīgi. Iespējams, ka ne visām ir pietiekami daudz profesionālo zināšanu, taču viņas cenšas un ir spējušas sagādāt daudz patīkamu brīžu saviem pielūdzējiem.
Jānis Kaijaks, Latvijas Nacionālā teātra režisors un aktieris:- Sacīšu tā, ka Valkas novada skate bija interesanta.
Divas izrādes šķita ļoti jaukas. Vienu no tām – vijciemiešus – nosūtījām uz Vidzemes reģiona skati. Sarunā ar režisoriem iztirzājām visas problēmsituācijas. Katrai teātra trupai tas ir individuāli. Ir gadījumi, ka katrai režisorei ir pārlieku diplomātiska pieeja saviem aktieriem. Iespējams, režisore pieļauj, ka aktieris stingrāku prasību gadījumā savu kolektīvu pametīs. Saudzējot sevi un meklējot kompromisus, cieš uzvedums kopumā, taču ir dažādas metodes aktieru iedvesmošanai. Jārod iespējas, kā visus apvienot vienota mērķa sasniegšanai.Dažos gadījumos sajutu repertuāra izvēles problemātiku, tas ir, pēc kādiem principiem režisores izvēlas iestudējamo lugu. Varbūt, ka luga izvēlēta atbilstoši trupas dalībnieku skaitam. Redzējām, ka, lai būtu interesantāk, režisore uzvedumā iekļāvusi muzikālos numurus. Vienā no izrādēm aiz dejošanas un dziedāšanas pazuda izrādes nozīmīgākais stāsts. Tas praktiski kļuva otršķirīgs. Baidīšanās strādāt ar aktieriem visspilgtāk izpaudās izrādē “Visi radi kopā”. Tā ir ļoti populāra komēdija, kuru spēlē daudzviet visā Latvijā. Tajā nav režisores augstu prasību nedz pret sevi, nedz kolektīvu. Ir daudz smieklīgu tekstu, kas patīk skatītājiem. Teātru skatē Valkā man ļoti patika kopējā gaisotne, skatītāju interese un atbalsts visām teātru trupām.
