Elīna Kubuliņa-Vilne
Sava ceļa gājējsEs esmu sava Ceļa gājējs,Savas laimesKalējs,Sava prieka Krājējs.Un nebūs ceļāMelnu kaķu,Nebūs ļaunu mēļu,Nebūs tumšiemSpēkiem vēlmjuMani apstādināt,Jo viņi nevēlēsiesZināt,Ka sirdī sen jauPiedots.Ikvienam šajāDzīvē pēc nopelniemTiek iedots,Ikviens tiek sistsUn apmīļots,Ikviens var Pazemināts tikt,Jo augstam būtIr sods.Es esmu sava Ceļa gājējs,Savas veiksmesAuklētājs,Savu vēlmjuKrājējs.Un nav neviena,Kurš spētu Apgalvot,Ka viņam netaisnībuNodarot,Nav pats šoZemestrīci izraisījis,Nav pats kāAkmens ceļāIzripojis,Un kā aisbergsKuģa sānā bijis.Raimonda Pušpure
* * *
Sēž divi ubagi uz lielceļa,Tiem suns līdzi ‒ nelaimīgs.Aukstuma elpa rokās kožas,Bet ubagi dzīves apmierināti,Tiem pagrīdes “Vodka” līdzi Un ciema orģijas Tiek trītas pilnā rīklē.Tikai suns nobažījies Par likteni savu,Tam domas par siltu ēdienu,Jo izsalkums jau kuro dienu.Ubagiem sejā laime,Tiem suns ir vienaldzīgs,Jo prātā “Vodka”.Akla sāpe sirdī duras,Karavāna tuvojas,Ubagiem uz redzi saku,Jo man steigšus jāsteidzas.
