Gunta Lukstraupe
Gadi steidzasNu kādēļ tie gadi tā steidzas?Jau diena pret vakaru iet,Un arī dzērves jau projām,Bet mežos virši jau zied.Un tomēr tāds krāšņums ir apkārt,Vēl dārzos dālijas zied,Un bērzs un kļavu lapasAr vēju rotaļās iet.Nu lai jau tie gadi tā steidzasUn kādam par to tikai prieks,Jo katrs nākamais atnākKā pirmais visbaltākais sniegs.Gadiem ir mūžības elpaUn domām visuma spēks,Tik centieties katru dienuTo pareizo ceļu sākt.
Līga
Ziemassvētku pārdomasNevajadzīgais dvēselei Ir kā vārpatu saknes Grūti iznīdēt, Bieži ar to dzīvojam. Brīnišķīga nomiršana Un vēlreiz dzimšana Vienmēr augstāk ,Zaudējums vai nāve. Ne īsti redzēju, sapratu, Kā tas notika. Tā robeža trausla, Bet liela gaisma. Gaisma – žēlastība, Ko Dievs dāvāja man. Es nedrīkstu paturēt, Nesīšu tālāk. Nomirstot ieguvu Jaunas acis. Dotās gaismas redzējums Mūžīgs būs. Vēl mazliet laika, Lai nomirtu vēlreiz, Ja Dievs būs izlēmis. Augstāk kāpt.
