Ir vārdi!…
Ir vārdi, kas kā nažiRiku no dvēseles nogriež nost,un paliek… rēta,kura asiņo,pūžņo un sāp…Aug naids,kuru apklusināt tik grūt!Tas galvu slienun atriebties cer!Asie vārdi to kaitina,mēda un rāda ar pirkstu,Griež zobus naidsun nedzird vairs padomupar meliem smiet,
par pazemojumu paldies teikt!Vien asie vārdidziļāk dvēselē lien,līdz apklust pacietība…jo sagriezta šķēlēs!Tālāk cilvēks klusējot iet –ļaunus plānus kaldams…kā sakaut naidu?Vai ar dziesmu – nevar mani izpostīt!Vai ticību – nekas nepaliek nesodīts!Bet varbūt tomērar vārdu zobenu –izcīnīt taisnīgu kauju!
* * * Es vaicāju Dievam – Viņš klusēja. Velns uzlika roku uz pleca Un teica: – Meklē sevī, ne mākoņos, Un, ja vajadzīgs, Meklē peklē. Visas atbildes Tevī pašā mīt, Tikai ieskaties, Ieklausies, jūti. Bet Dievu Tu nevaino, Nepārmet – Viņam šobrīd ir Ļoti grūti.