Kādēļ…
Klusi un vientuļi pienāca rītausma,Nekas vairs nebūs, kā bija,Skumji plīvo sveces liesmiņa,Tikai tajā vēl tava dvēsele dzīvo.Tu aizgāji un šoreiz uz palikšanu,Vēl notrīc sirds, gaidot tavu zvanu,Bet velti, vairs nekadNedzirdēšu tavu mīļo balsi,Nejutīšu tavus pieskārienus…Kādēļ gan un par ko DievsPaņēma tevi pie sevis?Ja vien es to būtu zinājis,Es tevi būtu cieši, cieši turējisUn nekad neatlaidis…
Kas ir laime?
Kas ir laime? Un cik maksā tā?Vai laimi saskatīt var tikai naudā,Vai arī sīkākajā smilšu graudā?Mums dzīve šī sniedz laimiPilnām saujām, par brīvu,Nemaksājot it neko.Ir laime būt zem siltās saules šīs,Zem kājām sajust zāles pieskārienus,Ir laime tikko pļautā sienā atlaistiesUn zvaigžņotajā debess segā raudzīties,Ir laime meža šalcošajā balsī klausītiesUn rīta miglas apgarotā ezermalā atpūsties.Ir laime, ja ir blakus sirdscilvēki mums,Kāds vienmēr mājās gaida,Sniedz palīdzīgu roku, uzklausa Un nekad neatraida.Ir laime drošam tuvinieka Plecam mīļi pieglaustiesUn gaišās bērnu dienās atkal kavēties.Ir laime labu veselību nezaudētUn savam dzīves mērķim vienmēr pretim iet.Ir laime dzīvot pasaulē šai,Pilnā vienreizēju varavīksnes loku,Un sajust sev uz galvas Dieva Mīlestības roku.
* * *
No aizplīvurotiem līdz nojautai vēlir tik tālu, uz kurieni man ciemosiet? – vai uz savu nāvi? – neviens vēlnav atmodies, visi zilie logi ciet,nežēlīgi aukstie sniegi, nepieskāriespieskāriens, pati pirmā piecēlos, un pie gultas zobens bargo nakti atstaro,manas maigās rokas…
