* * *
Sapņu pasaulē – Tur, kur mīt sapņi – Iestājies rīts. Sapņi izberzē acis – Ir jāpiepildās mums drīz.
Sapņu pasaulē – Tur, kur mīt sapņi – Diena rit. Sapņi iet savās gaitās, Laika pulkstenis sit.
Sapņu pasaulē – Tur, kur mīt sapņi – Vakars dzimst. Sapņi, tie, kas ir piepildījušies, Pamazām rimst.
Sapņu pasaulē – Tur, kur mīt sapņi –
Klājas nakts. Sapņus sargājot, mēness ņem lukturi Un stāj uz vakts.
Sapņu pasaulē – Tur, kur mīt sapņi – Atkal aust rīts. Sapņi izberzē acis – Ir jāpiepildās mums drīz!
* * * Sienāzis nospēlēja Vasarai atvadu dziesmu Un vijoli noglabāja. – Kur? – To zina tik pats. Paņēma mazu ceļasomu Un aizgāja rudenī. – Kāpēc? – Laikam vējš pūta pārāk salts. – Bet vijole!
Kas ar vijoli notika? Varbūt tomēr paņēma līdzi? – Vaicāsim viņam, Kad atkal tiksimies. – Bet kad tas būs? – Vasarā. – Tad jau pavisam drīz! –
* * * Katra diena kā apsolījums – Nekas nav beidzies, Viss notiks, viss būs! Tikai neīstu sapņu pilis Šķobās, ļogās un grūst.
Katra diena kā apliecinājums – Ja vēlas, ja tic,
Tad spēj Ne vien sapņos, Bet dzīvē gan pili, Gan baznīcu uzbūvēt.
