* * *
Es paspēšu laikā. Man jāpaspēj! Kamēr dzērves Vēl baros lasās, Man rīta agrumā jāiziet Basām kājām pabradāt rasā. Man vienu nakti ir jānostāv Zem debesīm, zvaigžņu pilnām.
Man vienu dienu ir jāsaplūc Pilns klēpis ar sausām smilgām.
Man jāpaspēj, Un es paspēšu. Dzērves vēl tikai baros lasās. Un var jau bez visa tā izdzīvot – Bez smilgām, zvaigznēm un rasas, Bet es gribu. Man vajag! Un tieši šos
It kā dzīves sīkumus mazos. Pārāk daudz nedzīvu mirkļu krīt Vakaros tumšos un garos.
Bet vēl ir laiks, Es to paspēšu, Un varbūt pat Vēl daudz vairāk. Dzērves pulcējas baros, Es palieku, Klausoties viņu klaigās.
