* * * Ir jau labi. Ar laiku viss aizmirsīsies. Šķitīs – par niekiem vien atkal Tik ļoti sāpēja sirds. Ir jau, ir labi! Vien tas ērkšķis, Kas dziļi sirdī… Tas spēs izmainīties – Kļūt par ziedu, kas nenovīst? * * * Ir taču, ir Katram mākonim sudraba maliņa Un nedienu jūrā melnā, Kaut sīka, bet gaiša saliņa. Ja šodien viss neveicas, Jūk, brūk, krīt ārā no rokām, Tad rīt, ticiet man, Viss veiksies kā gluži pa jokam. Pat ja nerāda mākonis Savu mirdzošo sudraba maliņu, Un ja neatrod skatiens To sīksīko gaišo saliņu, Tas nekas, jo galvenais – Ticēt, ka viss būs labi, Un tā arī notiks! Nevar būt visu mūžu smagi.
