* * *
Lai daudz prāta,
Vēl vairāk atjautības.
Lai daudz sapņu,
Vēl vairāk īstenības.
Lai daudz veiksmes,
Vēl vairāk labestības.
Lai daudz smieklu,
Vēl vairāk nopietnības.
Lai daudz laika,
Vēl vairāk aizņemtības.
Lai daudz domu,
Vēl vairāk nosvērtības.
Lai daudz darba,
Vēl vairāk labdarības.
Lai daudz prieka,
Vēl vairāk neprātības.
Lai daudz spēka,
Vēl vairāk izturības.
Lai daudz joku,
Vēl vairāk asprātības.
Lai daudz spīta,
Vēl vairāk izveicības.
Lai daudz laimes,
Vēl vairāk mīlestības.
* * *
Nebēdā, drīz pavasaris
Pāri zemei ies,
Upes modīsies no miega,
Čalodamas skries.
Tērces, strauti, avotiņi
Burzguļos un smies –
Visam pavasaris siltu
Roku pieskarsies.
Drīz, jau drīz sāks piesaulītē
Balti ziedi plaukt,
Lāstekas pie jumta malas
Garumgaras augt.
Sniegi plaks un sniegi kusīs,
Zaļa zāle dīgs.
Cīrulītis treļļus bārstīs
Augstu debesīs.
* * *
Aizņemties no saules vienu staru
Un siet apkārt dienai pelēkai –
Vari neticēt, bet es to varu!
Un vēl uzmirdzēt likt skumjai
asarai
Dzidrāk vēl par skaidru rīta rasu
Un par zvaigznēm, debesīs
kas mirdz.
Es to varu! Man no Liktens dota
Pūrā tāda neprātīga sirds.
