Māra Krieviņa* * *Mans gaišais logsAr sapņu pilnām zvaigznēm,Caur tevi bieži verosSkaistā dieva pasaulē.Aiz loga vēji staigāSavās rudens kurpēsUn zaru rokas vicina un liec.Es siltumā pie ugunsTveros viena,Un nebeidzamas ilgasManu sirdi spiež.* * *Nav kamanu man,Ne straujāku zirgu,Vien zvaigznīte augšāAr spožspožu mirgu.Ir svecīte baltaUn zaļš egles zariņš,Un sapņi bez gala,Un eņģelīt’s maziņš,Kas debesu laukosAr kamanām braukāUn visiem sniegpārslas dala.
