Māra KrieviņaRudenīIr novembra vidus,Vēja dēli draiskojas kokos.Dārza vidū pie vecajām plūmēmVēl zaļa zālīte skumst.Jau agri tumst.Nāk krēsla jo raitiUn apņem ar drēgnajām rokām.Kļūst dienas tik īsas,Dzied vakari agri kā gaiļi. * * *Un tur Rīgas novārtē klusā,Kad rit rudenīgs novakars rēns,Nāk Čaka dvēseles pukstāMūsu sapņotā bruģa zēns.
