Visbriesmīgākā ir neziņa – Mākonis melns un draudīgs: Nezini, kam vari noticēt Un kurš vien izliekas draudzīgs. Kuram uz pleca var paraudāt, Jo zini – viss nogrims kā akā? Kurš Tevi ļaudīm nomelnos Tā, ka jālien vistumšākā kaktā? Neziņa, neziņa, neziņa. Par to, kas ir un kas notiks. Kāds tur brīnums, ka dvēselē Minors nomaina mažora notis? Un grūti ne tikai pasmaidīt – Reizēm bailes pat paspert soli. Kā lai notic, ja nepildīts Paliek tas, kas tik jestri solīts? Neziņa – tā ir visbriesmīgākā, Ja nedrīkst paļauties, ticēt. Par to, kas notiek un kas būs rīt, Vien minēt vai mākoņos zīlēt.
