Ivars P.Samaksa taisnīga būsNepārdod sevi ne šodien, ne rītNepārdod sevi, lai cik grūti ietNepārdod sevi par niecīgu alguNepārdod sevi par milzīgu nauduNepārdod vecākus, nepārdod bērnusNepārdod radus, nepārdod draugusNepārdod to, kas nepieder TevNepārdod, lai gūtu tik sevNepārdod visdārgākoNepārdod vistuvākoPārdosi – samaksa taisnīga būsNe zeltā, bet mokās būs jāvada mūžsNepadodies nekad un nevienamNepadodies maldīgam mieramNepadodies pārspēka māktsNepadodies, kad spēka šķiet daudzNo nāves briesmām nebaidiesUz gļēvuļu paraugu neskatiesNepadodies, ja nopulgo TeviNepadodies briesmoņiem sevīCīnies ar lepnību, cīnies ar bailēmNepadodies nekādām no kaitēmJa krīti, tiec sakauts – pieceliesNepadodies, pretojiesPadosies – samaksa taisnīga būsNožēlojams kļūs turpmākais mūžsAtrodi sevi ir diena vai naktsAtrodi sevi, kad šķietas nelīdz nekasAtrodi spēku, atrodi laboAtrodi jēgu, atrodi skaistoAtrodi veidu kā palīdzētPakritušajiem pieceltiesAtrodi sevī visdārgākoVisapslēptāko, vistuvākAtradīsi – samaksa taisnīga būsTev priekšā būs bagāts un spēku pilns mūžsAnita Anitīna * * * Izdzēsiet lustras, lampas un laternas, Izdzēsiet spuldzes un sveces, kas kūp. Šonakt līs zvaigžņu lietus pār zemi, Debesīm mazliet tuvāk ļauts būt. Tad, kad kritīs zvaigzne pēc zvaigznes, Tad, kad tās gluži kā lietus līs, Vēlieties! Vēlieties kaut ko labu – Zvaigznes un laiks visu piepildīs. Izdzēsiet lustras, lampas un laternas! Ļaujiet, lai tumsa uzvaru gūst. Tikai tad iemirdzas zvaigznes pie debess, Tikai tad krītot tās uzrunā mūs. * * * Pa vienu varavīksni Debesīs viņš gāja. Pie otras turējās, Lai ejot neslīd kāja, Bet trešo slaidā lokā pāri lieca, Lai aiztur mākoņus, Lai paliek tie uz vietas. Lai paspēj iekāpt debesīs Kā kuģī, Lai nepaliek pa vidu Viņš kaut kur Starp debesīm un zemi. …Cik vien spēka Man domas mākoņus Un varavīksni tur. Viņš iekāpa. Viņš paspēja tur nokļūt. Trīs varavīksnes Lēni sāka irt. Es redzēju, Ko līdz šim nezināju – Ne tikai cilvēki, Pat varavīksnes mirst.
