Ausma KurpnieceDomās ciemotiesNemaz man neizliekas grūtipie tevis domās ciemos iet,un atmiņas – kā senus ziedus -par to, kas bijis, kopā siet.Es zinu, pa kuru ceļunu tagad tavas domas steidz,un vai tu vēlies – manas lūpas,lai vēlreiz mīļus vārdus teic?Ja bezmiegs tevi naktīs moka,mēs mēness ceļā sastaptos,uz mēness ragiem apsēstosun zvaigžņu laukos raudzītos.Man patiktos, ja vēlreiz mūžāmēs saules ceļā satiktosun visus atvēlētos gadusviens otra gaismā sildītos.Tad vieglāk būtuiet pa dzīviun mūža dienasgados siet.Apsīte – māsiņaMežmalā maza apsīte,mazāka par mani,sāku saukt par māsiņu.Niķīga bezgala.Dreb un trīsuļo.Nevar saprast, raud vai smejas.Kleita viņai brīnumaina -Vasarā tā sudrabzaļa,Rudeņos simts krāsu lāso.Priecājos, ka apsītei – māsiņaitik daudz pievilcīgu kleitu.
