Blomes pagasta “Bērzkalnu” saimnieks Vilnis vairākus mēnešus regulāri pamana, ka netālu no viņa īpašuma klaiņo suņi – taksis un vācu aitu sugas suns. Vīrietim ir aizdomas, ka tie paši suņi aizvadītajā nedēļā plosīja stirnu, ko izdevies iemūžināt fotogrāfijās. Lai arī Smiltenes novada Pašvaldības policija par notiekošo ir informēta, mājdzīvnieki turpina sirot.
Vilnis “Ziemeļlatvijai” stāsta, ka abi suņi savā nodabā pa laukiem klīst sen. To iecienītais maršruts esot no Lapsiņu uz Jaunsmiltenes pusi, aptuveni divu kilometru garumā. Vīrietis pavisam droši zina, ka abiem četrkājainajiem draugiem katram ir savs saimnieks. “Vairākas reizes zvanījis Jānim Leitim (strādā Smiltenes novada Pašvaldības policijā – red.) un stāstījis notiekošo, jo lielākais suns pieder viņa radiniekam. Viņš teica, ka aizbrauks, apskatīsies, bet tas arī viss. Sirošana pa laukiem turpinās,” sarūgtināts ir “Bērzkalnu” saimnieks.Pacietības mērs pilnsBlomes pagasta iedzīvotāja pacietības mērs bija pilns pēc redzētā pagājušajā nedēļā. Vilnis kļuva par aculiecinieku tam, kā abi saimnieku nepieskatītie suņi plosa stirnu netālu no autobusu pieturas “Doredes” pie autoceļa Valmiera – Smiltene. “Braucu uz Smilteni un to redzēju. Mazākais bija klāt un kaut ko stiepa. Vispirms uzzvanīju Blomes mednieku kluba vadītājam Uģim Eberhardam. Kad braucu atpakaļ uz mājām, tie suņi un stirniņa vēl bija turpat. Zvanīju Pašvaldības policijai. Gadījās, ka atbrauca tieši Jānis Leitis. Viņš pieļāva, ka buku notriekusi mašīna, tomēr es domāju, ka vainīgie ir suņi. Stirna atradās aptuveni vairākus desmitus metru no ceļa,” notikumu gaitu atstāsta Vilnis.Smiltenes novada Pašvaldības policijas (SNPP) darbinieks esot suni nofotografējis. Pēc šī atgadījuma blomēnieša dzīve nekļuva mierīgāka. Svētdien, 21. oktobrī, abi četrkājainie biedri atkal, neviena netraucēti, devās savā maršrutā uz Jaunsmiltenes pusi. Arī par šo gadījumu “Bērzkalnu” saimniekam ir pierādījumi – uzņemtās fotogrāfijas ar suņu gaitām. “Ziemeļlatvija” vairākkārt centās sazvanīt abu suņu saimniekus un uzklausīt viņu viedokli, taču nesekmīgi. Vīrietis cer uz SNPP palīdzību, jo konkrēto suņu saimnieku visatļautībai jābeidzas. Tāpēc viņš lūdz “Ziemeļlatvijai” noskaidrot, kā virzās šī lieta un vai sagaidāms atrisinājums.Lems par sodu“Ziemeļlatvija” lūdza skaidrot konkrēto gadījumu SNPP priekšniekam Normundam Liepam. “Abi suņu īpašnieki jau iepriekš bija nonākuši Pašvaldības policijas redzeslokā, kā arī abi saimnieki tika mutiski brīdināti par suņu klaiņošanu jau iepriekš,” informē N. Liepa.Viņš arī norāda, ka pēc šī gadījuma neapzinīgajiem suņu īpašniekiem sastādīts administratīvais pārkāpuma protokols. Protokols ir nosūtīts Smiltenes novada Administratīvajai komisijai, kas lems par soda apmēra piemērošanu. Par dzīvnieku labturības prasību pārkāpšanu fiziskām personām var uzlikt brīdinājumu vai naudas sodu no pieciem līdz 250 latiem.Pašvaldības policijas priekšnieks arī informē, Viļņa pieminētajā stirnas lietā visas pazīmes liecināja to, ka meža dzīvnieku visdrīzāk ir notriekusi automašīna.
FAKTI
Ja redzi, ziņo nekavējoties!Smiltenes novada Pašvaldības policijas tālrunis: 28659933E-pasts: [email protected]ācijas sniedzējam anonimitāte garantēta
SPECIĀLISTA PADOMS
Latvijas Kinoloģiskās apvienības prezidents Jānis Pavlovskis dod padomu, kā rīkoties un kā nerīkoties, ja nākas sastapties ar klaiņojošu suni.Problēma ar klaiņojošiem, nepieskatītiem suņiem aktuāla ir visā valstī, ne tikai Smiltenes novadā. Likumdošana paredz vienu, bet tas netiek izpildīts. Cilvēki neievēro dzīvnieku labturības prasības, un ir pašvaldības, kas neievēro otru pusi – nefiksē, neizķer, nesoda.Ja ceļā satiekat suni, pirmais un galvenais, ir jāatkāpjas vai jāpāriet uz ielas otru pusi, jo nekad nevar zināt, kas viņam prātā.Ja cilvēkam ir kaut kas rokā, tad tas jānoliek sev priekšā suņa acu augstumā. Barot nekādā gadījumā suni nedrīkst.Jācenšas saglabāt mieru. Nedrīkst nervozēt, kliegt, sist. Tiklīdz būs asas kustības, suns domās, ka izrādāt agresiju, un viņam nostrādās instinkti.Suņi pamatā brīdina, ka uzbruks. Piemēram, uzrūc, atņirdz zobus, saceļ spalvu, taču katra psihe ir atšķirīga, tāpēc nebūs divu vienādu situāciju. Sevišķi bīstami tie ir meklēšanas laikā, tad ir cīņa par eksistenci, kas nav tikai rudens un pavasara laikā. Jāsaka, apmācīts suns bez komandas neuzbrūk un arī neklaiņo, jo viņam ir vērtība. Savulaik skolās bērniem stundās mācīja, kā izturēties pret dzīvniekiem, arī tagad to vajadzētu darīt un ļoti, ļoti daudz. Jo tālāk aizejam no dabas, jo cilvēks kļūst bezspēcīgāks. Bērniem ir jāzina, ka nedrīkst iet klāt svešam sunim un to glaudīt. Bērniem, ieraugot klaiņojošus dzīvniekus, ir jāpieiet pie tuvākā koka, žoga vai mājas un jāsaplūst ar to. Suns nemēdz uzbrukt lielam, mazam gan.
