Latvijas medijos regulāri parādās ziņas par Nacionālās bibliotēkas jeb Gaismas pils būvniecības dažādām ekonomiskām un politiskām ķezām. To ēnā paliek stāsti par bibliotēkas ikdienu un tās darba saturu. Skeptiķi prāto, vai Latvijai vispār nepieciešama tik grandioza un pretencioza būve. Jau piecus gadus šajā bibliotēkā par sabiedrisko attiecību speciālisti strādā Valkas ģimnāzijas absolvente Signe Valtiņa. Viņai vienmēr tuva bijusi kultūras dzīves joma, un arī tagad, strādājot bibliotēkā, jauniete ir pieņēmusi jaunus izaicinājumus.
“Kad tur uzsāku darbu 2008. gadā, galvenā bibliotēkas ēka vēl nebija sākta būvēt. Pieteicos uz konkursu šajā amatā un izdevās. Acīmredzot darba devējiem iepatikās mans redzējums par iespējām popularizēt bibliotēku,” atceras Signe.
Nav tikai grāmatu krātuve
Pavisam drīz ikvienam cilvēkam būs iespēja apmeklēt un apskatīt Nacionālo bibliotēku Rīgā. Paredzēts, ka nākotnē tur būs dažādu iespēju vieta – liels kultūras un izglītības centrs. “Tā nebūs grāmatu krātuve tradicionālajā izpratnē. Lielajās Eiropas bibliotēkās tā sen nedomā. Protams, galvenokārt bibliotēka būs informatīvs atbalsts dažādām cilvēku ikdienas un pētnieciskajām aktivitātēm, taču tikpat labi bibliotēka būs arī satikšanās vieta, kur iedzert kafiju, apskatīt kādu izstādi, noklausīties koncertu, diskusiju vai lekciju. No mūsu ēkas lasītāju zonas var baudīt lielisku Vecrīgas panorāmu,” smaida Signe. Viņa akcentē, ka bibliotēka varētu būt alternatīva iepirkšanās centriem. “Uz tiem nereti dodas visa ģimene kopā, sastrīdas, jo nevar vienoties par pirkumiem. Iepirkšanās beigās nauda iztērēta, prieka nekāda un diena pagalam. Nacionālajā bibliotēkā katram būs, ko darīt un kā interesanti pavadīt laiku. Bibliotēka būs vieta visai ģimenei, arī bērniem. Piemēram, Bērnu literatūras centrā būs īpaša pasaku istaba ar dažādām aktivitātēm mazajiem,” turpina Signe. Pašlaik Bērnu literatūras centrs atrodas Tērbatas ielā ļoti šaurās telpās, tās nemitīgi ir pārpildītas. Nāk arī tādi „bērni”, kas jau sen izauguši no bērnu drēbēm. Tur strādā ļoti zinoši un profesionāli kolēģi, kuri prot piesaistīt bērnus lasīšanai. Jaunajā bibliotēkā iespēju būs vēl vairāk. Plānots arī moderno tehnoloģiju centrs, kur varēs eksperimentēt IT jomā.
Krājumi izvietoti sešās ēkās
Jaunās Gaismas pils pamatakmens tika ielikts 2008. gadā. Visi cerēja, ka tā būs gatava 2012. gada 18. novembrī, taču būvniecības scenāriji ir grūti prognozējami. Dzīvē kā jau dzīvē. Pavisam drīz sāksies infrastruktūras izbūves 1. kārta. Diemžēl bibliotēkas projekts ir ievērojami apgraizīts, salīdzinot ar sākotnējo ieceri. Pazemes autostāvvietas šajā infrastruktūras izbūves kārtā nebūs, arī apkārtnes pielāgošana nav iespējama saskaņā ar projektu. Pati ēka arī ir mazāka salīdzinājumā ar sākotnējo pasaulslavenā arhitekta Gunāra Birkerta ieceri.
Pozitīvais aspekts ir tas, ka ēkā varēs izvietot sešus miljonus iespieddarbu. Šobrīd bibliotēkā ir četri miljoni iespiestu materiālu – ne tikai grāmatas, bet arī laikraksti, žurnāli, kartes, konfekšu papīrīši, sērkociņu kastīšu etiķetes, pudeļu etiķetes, saldējumu papīrīši, uzlīmes, notis, skaņu ieraksti, filmas un citi. “Ir diezgan stereotipiski uzskatīt, ka bibliotēkā ir tikai grāmatas un varbūt arī laikraksti. Mums ir aptuveni pusotrs miljons grāmatu. Pārējās vienības ir dažādi citi izdevumi, tostarp plakāti, atklātnes, fotogrāfijas, audiovizuālie un citi materiāli,” skaidro Signe.
Bibliotēkas Jēkaba ielas namu ir noskatījusi Saeima, un viņi ir ieinteresēti, lai bibliotēka aizceļotu uz galveno ēku pēc iespējas ātrāk. Šobrīd bibliotēkas krājumi ir izvietoti sešās ēkās. Viena jaunās bibliotēkas ēkas sastāvdaļa ir Silakrogs. Tur atrodas repozitārijs (reti izmantoto grāmatu krātuve). Ir vēl četras ēkas, kurās apkalpo lasītājus – divas Krišjāņa Barona ielā, Tērbatas un Jēkaba ielā. Anglikāņu ielas ēkā atrodas Bibliogrāfijas institūts, tā saucamā „datu fabrika”. Tur apstrādā bibliotēkā ienākošās grāmatas un ievada informāciju par tām elektroniskajā katalogā, lai pēc tam grāmatu var atrast un elektroniski pasūtīt lasīšanai. Uz jauno ēku pārcelsies visas bibliotēkas ēkas, izņemot Silakrogu.
Lielas iespējas pētniekiem
Pēdējos gados ir aktīvi strādāts pie materiālu digitalizācijas. Digitalizēts apmēram puse visu laikrakstu, kas jau pieejami lasītājiem adresē www.periodika.lv.
Lielas iespējas izmantot digitālos resursus ir pētniekiem, studentiem un dažādu citu nozaru cilvēkiem, nebraucot uz Rīgu. Visi teksti ir noskenēti tā, ka skatāmi ne tikai kā attēli. “Atverot grāmatu un ievadot atslēgas vārdu, piemēram, “Valka”, meklētājs atradīs visas vietas, kur minēta Valka. Pētniekiem būs noderīgi un ērti, jo nav nepieciešams izlasīt visu grāmatu, lai sameklētu informāciju par kādu vietu vai cilvēku,” skaidro Signe. Viņa vēlas, lai pēc iespējas vairāk cilvēku zinātu, kā izmantot Nacionālās bibliotēkas piedāvātās iespējas neklātienē.
Tiesa, atsevišķu izdevumu apskati ierobežo autortiesības, ja tos vēlas lasīt no mājas personāldatora, taču visus pilnībā var apskatīt un izmantot no jebkuras Latvijas bibliotēkas datora. Interesants portāls ir www.lasamkoks.lv, kas paredzēts dažāda vecuma bērniem. No adreses www.lnb.lv var nokļūt pie visiem bibliotēkas resursiem.
S. Valtiņa iesaka visiem iepazīties ar kolekciju “Zudusī Latvija”. Adresē www.zudusilatvija.lv var aplūkot vairāk nekā 24 tūkstošus attēlu par dažādām zudušām vietām Latvijā, kultūrvēsturiskiem objektiem, arī cilvēkiem, kas liecina par mūsu valsts kultūrvēsturi. Tur ir daudz attēlu arī saistībā ar Valku. Tas ir cilvēkus iesaistošs portāls. Daudzi reģistrējas šajā portālā, komentē, labo ieviesušās iespējamās kļūdas, kuras redaktors rūpīgi pārbauda un izlabo. Tas ir vērtīgi tādēļ, ka bibliotēkas rīcībā nav tik lielu resursu, lai visu izdarītu paši. Ir entuziasti, kuri šajā portālā pavada daudzas stundas un dienas. Ikviens interesents var augšupielādēt un piedāvāt savus attēlus, tādējādi papildinot kolekciju.
Cimzes dienas – bibliotēkā
Viena no iecerēm ir attīstīt novadu dienas. Piemēram, valcēnieši tur varētu rīkot Cimzes dienu svinēšanu. Nacionālajā bibliotēkā tas ir ne tikai iespējams, bet pat vēlams. “Tā nebūt nav, ka Nacionālā bibliotēka domāta tikai rīdziniekiem, kaut gan ēka fiziski atrodas Rīgā. Tā var būt noderīga ikvienam Latvijas un ne tikai Latvijas iedzīvotājam,” uzskata Signe. Citviet dzīvojošie var izmantot ne tikai digitālos krājumus, bet arī pasūtīt grāmatas no Nacionālās bibliotēkas. Ikvienā lauku vai pilsētas bibliotēkā pēc kataloga var atrast vajadzīgo izdevumu un to itin ātri saņemt.
Vēl Latvijas Nacionālā bibliotēkā ir pakalpojums “dokumentu elektroniskā piegāde”. Tas nozīmē, ka var elektroniski saņemt, piemēram, kādā grāmatā vai žurnālā nodrukātu rakstu vai tā fragmentu, norādot konkrētu lappušu numurus.
Viens ēkas stāvs darbosies režīmā 24/7, kas būt īpaši noderīgs studentiem, steidzot rakstīt referātus vai kursa darbus. Dienā jāpasūta nepieciešamās grāmatas un vakarā var droši doties strādāt sev izdevīgā laikā.
Daudzus interesē, kas atradīsies ēkas spicē. Tur nav plānoti nedz smalki apartamenti, nedz direktora darba kabinets. Spice būs pieejama jebkuram Latvijas iedzīvotājam. Tur būs noteiktā laikā atvērts skatu laukums. Savukārt pirmais būs publiskais stāvs, kuru varēs apmeklēt ikviens, lai izmantotu kafejnīcas, apskatītu izstādes un iepazītu bibliotēkas suvenīru veikaliņu. Lai nokļūtu citos stāvos, jādodas caur reģistrācijas punktu un jākļūst par bibliotēkas klientu.
Tuvojas laiks, kad Rīga kļūs par Eiropas Savienības kultūras galvaspilsētu un Latvija pārņems ES prezidentūru 2015. gadā. Tas bibliotēkas personālam būs spraigs un notikumu pilns laiks, taču arī garants, ka Nacionālās bibliotēkas iekārtošana nekavēsies.
FAKTI
Jaunajā bibliotēkā ir 1000 lasītāju vietu
Dienā iespējams uzņemt 3000 apmeklētāju
Brīvi pieejami 350 000 izdevumu
Koncertu un konferenču zāle – 380 vietu
Kopā ar krātuvēm iespējams glabāt sešus miljonus iespieddarbu
Dažādas grupu nodarbību telpas (6-16 cilvēkiem) – 10
Individuālā darba kabīnes
Latvijas Grāmatniecības vēstures muzejs
Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas ekspozīcijas
Konferenču centrs un semināru telpas ar 400 vietu
Darbinieku skaits – apmēram 400
Stāvu skaits – 13
LNB e-adreses
www.lnb.lv
www.periodika.lv
www.lasamkoks.lv
www.zudusilatvija.lv
LNB digitalizētie materiāli:
Vairāk nekā 7000 grāmatu jeb ap 1,8 miljoni lappušu
Vairāk nekā 1000 pilnu dažādu laikrakstu nosaukumu jeb vairāk nekā 2,5 miljoni lappušu
Vairāk nekā 24 000 attēlu (kolekcija “Zudusī Latvija”)
Ap 200 ģeorefrencēto karšu
Ap 750 audioplašu
Ap 3000 ahivētu interneta vietņu
