Strenču novada domei ir nosūtīta Nadeždas Parļukas vēstule ar lūgumu atstāt pastāvīgā darbā pilsētas pārvaldnieci Irīnu Andrejevu. To ir parakstījuši 62 cilvēki. Pagājušajā “Ziemeļlatvijas” numurā bija ziņa par Strenču domes lēmumu novada pārvaldniekiem krasi samazināt darba slodzi. Ko par to domā novada iedzīvotāji?
Domei nosūtītajā vēstulē nebija argumentu, kāpēc I. Andrejeva jāatstāj amatā uz pilnu slodzi, taču sedēnieši to labprāt izklāstīja mutiski. “Ziemeļlatvija” aptaujāja dažādus cilvēkus gan pagastos, gan pilsētās, cenšoties saprast, ko domā iedzīvotāji un vai patiešām nepieciešams pārvaldnieks. Kādos gadījumos cilvēki vēršas pie pārvaldnieka un vai bez tā viss apstāsies.Domā par šķiršanosŽurnālistam Sedas centrā neizdevās sastapt nevienu cilvēku, kurš atbalstītu Strenču domes lēmumu par slodzes kraso samazināšanu pilsētas pārvaldniecei.“Visi cilvēki manu paziņu lokā ir sašutuši par Strenču novada domes attieksmi pret mūsu pārvaldnieci I. Andrejevu. Mēs viņu labi pazīstam, viņa labi zina sedēniešus un mūsu vajadzības. Pārvaldniecei šajā amatā jābūt ik dienu. Mūsu pilsēta ir gana liela, un problēmu, risināmu jautājumu nav mazums. Sedā ir daudz pensionāru. Ne visiem ir iespēja nokļūt Strenčos, tāpēc uzstājam, lai pārvaldniece būtu pieejama Sedā,” pauž Tatjana Pinne, kura pilsētā dzīvo jau 40 gadu. Viņa nešaubās, ka pārvaldniekam ir jābūt pastāvīgi neatkarīgi no personālijām. Viena no vēstules parakstītājām pensionētā skolotāja Valentīna Bruja pārvaldnieces aizstāvībai vēlējās izsacīties ļoti plaši. “Irina dažiem nepatīk, jo traucē domei nestrādāt. Varbūt viņai ir kļūdas, taču pārvaldniece ir zinoša visās pilsētas lietās. Jā, reizēm viņa ir asa, taču vienmēr taisnīga. Tiklīdz kādam ir jautājumi, Irina visu noskaidros. Strenču domes vadītāji pusotra gada laikā pāris reižu uz tikšanos pie mums ir bijuši, taču gribētos vismaz reizi ceturksnī un plašākā sastāvā, lai nav jādzird “tas nav manas kompetences jautājums”. Šajā laikā pat neesam iepazīstināti ar domes amatpersonām. Pirms vēlēšanām mums solīja daudz, taču no tā nekas nav izpildīts. Sedā ir vairāk iedzīvotāju nekā Strenčos, taču kultūras nams ir renovēts Strenčos, Plāņos un Jērcēnos. Sedā nekā. Es neaizstāvu Irīnu personīgi, taču pārvaldnieks ir nepieciešams,” nešaubās V. Bruja. Viņa uzskata, ka I. Andrejeva ir visdarbīgākā no visiem bijušajiem pilsētas vadītājiem. Lai no Sedas nokļūtu Strenčos, biļete maksā 70 santīmu. Veciem cilvēkiem tā ir liela nauda. “Domāju, ka citas izejas nav – mums no Strenču novada jāšķiras,” kategoriski bilst bijusī skolotāja. Līdzīgi domā arī N. Parļuka.Pagastā jābūt saimniekamJērcēnos lielākā aptaujāto iedzīvotāju daļa uzskata, ka pārvaldnieks pagastā vajadzīgs. Mazāk nepieciešamību pēc viņa izjūt dažu individuālo māju saimnieki. Pagasta bibliotēkas vadītāja Ilvija Ķimse domā, ka pārvaldnieks ir pirmā amatpersona, pie kura var vērsties, ja ir jāatrisina kāda problēma. “Nedomāju, ka pagasta lietas labāk pārzinās cilvēks, kurš ciematā iebrauks uz piecām minūtēm. Varbūt bez pārvaldnieka var iztikt viensētu saimnieki, bet centrā daudzdzīvokļu mājās ik pa brīdim rodas kāda problēma, kuru pārvaldnieks atrisina. Pagasts bez šāda štata būs kā durvis bez slēdzenes,” uzskata I. Ķimse.Arī zemnieku saimniecības “Dārznieki” īpašnieks Dainis Zuika ir pārliecināts, ka katrai teritorijai, arī pagastam vajadzīgs savs saimnieks. “Tāds saimnieks ir pārvaldnieks. Viņam jābūt uz vietas un jāzina, kur ko darīt. Cita lieta ir pienākumu sadale. Tos var sadalīt tā, lai tie nepārklātos ar kāda cita pienākumiem, bet saimniekam jābūt,” saka D. Zuika.Līdzīgi domā arī Ķeižu iedzīvotāja Līvija Pinzule. “Mums ir vajadzīgs transports, lai nokļūtu līdz Jērcēnu centram, bet Strenči ir vēl tālāk. Uz turieni ir grūti izbraukāt un vienmēr visas problēmas esam atrisinājuši kopā ar pārvaldes vadītāju,” saka L. Pinzule.Pensionāre Dzintra Lezdiņa atzīst, ka viņai pārvaldnieks īpaši nav vajadzīgs. Pati savā sētā visu arī darot. Ja rodoties nepieciešamība lūgt pašvaldības palīdzību, viņa piezvanot novada izpilddirektoram Auniņam, kuru labāk pazīstot.Plāņos domas dalāsPlāņu pagasta iedzīvotājs Ēriks Barausks uzskata, ka pagasta pārvaldē noteikti jābūt kādam cilvēkam, kas iedzīvotājiem palīdzētu atrisināt svarīgus jautājumus. Šajā jautājumā viņam nav konkrēta viedokļa, jo kā uzņēmējs viņš saprot, ka novada pašvaldībai ir ierobežoti finanšu līdzekļi, tāpēc tā arī domā par taupības pasākumiem. Viņam personīgi no pagasta pārvaldnieces neko nevajag, viņš savu iztiku nopelna un nodokļus godprātīgi samaksā. Savukārt plānēniete pensionāre Ludmila Frolova uzskata, ka pagastā nevajag pārvaldnieku, jo līdz šim viņa uz Jaunklidzi atbraukusi gaužām reti. Naudas taupīšanas nolūkos Strenču novada dome ir pieņēmusi pareizu lēmumu. Iedzīvotājiem nekas nemainīsiesDomes izpilddirektoram Aivaram Auniņam par I. Andrejevas darba stilu ir savs viedoklis. Viņš uzskata, ka situācija nav viennozīmīgi vērtējama, jo pilsētā daudz darīts konkrētas sabiedriskās domas veidošanai. Dome ir saņēmusi arī gana daudz iesniegumu, kuros iedzīvotāji vēršas pret pārvaldnieces darba stilu. Iedzīvotājiem ir nozīmīgi saņemt atbildi uz jautājumu, vai kaut kas mainīsies iedzīvotāju apkalpošanā bez pārvaldnieka. A. Auniņš apgalvo, ka noteikti nemainīsies. Pārvaldei lielākā saskarsme ar iedzīvotājiem ir izziņu un iesniegumu apstrādē. “Tāpat kā līdz šim sekretāre – lietvede pieņems visus iesniegumus, lai tos nosūtītu uz domes kanceleju, kur tos reģistrē. Cenšamies maksimāli ātri atbildēt un izsniegt vajadzīgās izziņas. Gadījumā, ja cilvēkam to vajag tajā pašā dienā, viņam jāierodas novada domē, taču citos gadījumos viņš vajadzīgo saņems pie sekretāres savā pārvaldē. Izziņu paraksta tiesības ir tikai novada kancelejai. Pārvaldniecei ar to nav nekādas saistības,” skaidro izpilddirektors. Par pārvaldnieka funkcijām plašāk rakstīts iepriekšējā “Ziemeļlatvijā”.Nevis uzraugi, bet organizatoriValkas novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs uzskata, ka katra novada domei ir tiesības darbu organizēt tā, kā to uzskata par vajadzīgu, taču Valkas novadā deputāti negrasās samazināt pārvaldnieka slodzi vai censties šo amatu likvidēt. Tikai no domes atkarīgs, cik daudz darba ir pārvaldniekam. “Vienmēr ir labāk, ja iedzīvotāji ir tuvāk varai. Domes Attīstības nodaļā nevar zināt katra pagasta iedzīvotāja rūpes, īstenojot kādu projektu,” uzskata K. Albergs. Viņš ir pārliecināts, ka iedzīvotāji nevērsīsies domē novada centrā ar savām problēmām, taču pie vietējā pārvaldnieka gan. Jautāts, kas notiktu, piemēram, Valkas pagastā, kurš atrodas līdzīgā attālumā no pilsētas kā Seda no Strenčiem, ja tur nebūtu pārvaldnieka, priekšsēdētājs atbild, ka šis pagasts ir uzsācis aktīvu ar vides lietām saistītu darbību un pārvaldnieks ir dziļi šajā procesā. Tikpat aktīvi kultūras jomā darbojas saieta nams, un pārvaldnieka uzdevums ir organizēt šo darbu kopā ar kultūras dzīves organizatori. “Pārvaldniekam šajos procesos pēc iespējas aktīvāk jāiesaista vietējie iedzīvotāji. Pārvaldnieki ir organizatori, nevis uzraugi,” nešaubās K. Albergs◆
