Vakar Ēveles pagasta bibliotēkā notika pirmā nodarbība astoņām sievietēm, kuras dažādu apstākļu dēļ, visbiežāk – naudas trūkuma, pārāk reti iziet sabiedrībā. Viņas sāka apgūt lupatdeķu aušanas tehniku.
Ēveles pagasta bibliotēka ir kļuvusi līdzīga skudru pūznim, kurā nepārtraukti kaut kas notiek. Bibliotekārei Aelitai Punkstiņai atkal un atkal rodas jaunas idejas, kā pagasta dzīvi padarīt interesantu un cilvēkiem noderīgu. Tā kopā ar novada sociālajiem darbiniekiem tapis projekts šīs sabiedrības grupas atbalstam.Gatavo kļavu lapu rozes Aelita kūrē ne tikai grāmatas, izstrādā dažādus projektus un tos īsteno, bet arī organizē darbu desmit pagasta teritorijā nodarbinātajiem simtlatniekiem. Otru pusi simtlatnieku pārzina vietējā sociālā darbiniece Mudīte Grundzemniece. Lai cilvēkiem nebūtu jāveic tikai smags fizisks darbs, A. Punkstiņa ir padomājusi arī par jaunu prasmju apgūšanu. Ēvelē simtlatnieki ne tikai sagrābj lapas, bet pēc tam iemācās tās likt lietā. No savāktajām kļavu lapām šajā projektā nodarbinātās sievietes sākušas apgūt floristikas gudrības. Bibliotekāre novērojusi, ka visām ir interese un patīk darboties ne tikai ar slotu un grābekli. Jau tiekot domāts par Ziemassvētku noskaņas radīšanu, tāpēc krājas zīles un kastaņi. No dabas materiāliem tapšot adventes vainagi. Dekupāžas tehnikā tiekot apdarināti puķupodi. Kopā ar simtlatniecēm darbojas arī skolas vecuma meitenes. Bibliotekāre priecājas arī par trīs bērnu māmiņu Anitu Baldiņu, kura jūtas slikti, ja aptrūkstas darāmā. Viņa palīdzot novadīt ikmēneša pasākumu “Jautrais grāmattaurenis”. Ap bibliotēku savāktas apiņu galvas, tās izžāvētas, lai sapildītu pašu šūtos spilventiņus. Tie noderot cīņā pret bezmiegu. A. Baldiņa savākusi arī ārstniecības augus.Top zaļā klase A. Punkstiņa slavē Zigmundu Krutkēviču, kuram rokas esot īstajā vietā. Ja tādi būtu visi simtlatnieki, problēmu ar disciplīnu nebūtu. Pašlaik netālu no bibliotēkas topot zaļā klase ar āra kamīnu un soliem. To mūrē no ķieģeļiem, kas savākti no netālu esošās bijušās kūts mūriem. Z. Krutkēvičs kopā ar lielākajiem pamatskolas zēniem sakārtoja Veitas vītola apkārtni. Tiekot domāts arī par augusta vētrā nopostītā dižkoka – Bračkas priedes – saglabāšanu. Lai iegūtu naudu koka stumbra saglabāšanai, A. Punkstiņa ir uzrakstījusi projektu. Plānots ierīkot arī pieeju pie abiem pagasta teritorijā esošajiem avotiem. Simtlatnieki strādājot arī Dakstos – pareizticīgo kapos, kur pēdējais apbedījums veikts 80. gados. Līdz šim kapi atgādinājuši aizaugušu mežu, bet pašlaik tie jau izskatoties pēc kapiem.
