Raiņa iela Smiltenē ir bagāta ar diviem ilgmūžniekiem. Nesen septembrī 100. dzimšanas dienu nosvinēja šās ielas iedzīvotājs, Latvijā pazīstamais mucu meistars Alberts Mednis. Tikko simtgadniekiem piepulcējusies smilteniete Alīda Palsiņa.
Arī viņa dzīvo Raiņa ielā. Pirmdien, 2. decembrī, Alīdas kundzei apritēja 100 gadi, taču nezinātājam nekādi prātā neienāktu tas, ka jubilāre sasniegusi jau tik cienījamu vecumu.
To pārdzīvot nenovēl nevienamSimtgadniece īsina laiku, čakli adot zeķes un cimdus. Redze joprojām esot laba, arī televizoru varot skatīties, tikai pēdējā laikā prasoties brilles, lai lasītu grāmatas un avīzes. Citādi Alīdas kundze nesūdzas ne par veselību, ne atmiņu un joprojām spilgti atceras notikumus no savas jaunības un izsūtījumā Sibīrijā pārdzīvoto.“Toreiz pusdienās griezu maizi un kukulītis vidū pārgriezās pušu, it kā nebūtu vairs maizīte jāēd mājās. Iebrauca pagalmā zaldāti, ienāca mājās, prasīja, kur ir saimnieks?” 1941. gada jūnija notikumus atceras Alīda Palsiņa. Padomju vara meklēja viņas vīru, 10. Cēsu aizsargu pulka priekšnieku, bet neatradusi, lika steigšus pamest māju viņa sievai un bērniem un izsūtīja viņus uz Sibīriju. Domājot, ka būs jādodas uz cietumu, Alīda līdzi nepaņēma ziemas apģērbu un mazo meitiņu, kurai vēl nebija apritējis gads, ietina lielajā lakatā.Izvešana un izsūtījumā Sibīrijā 15 gados kā politiskai represētajai piedzīvotais joprojām nav izgaisis no atmiņas, kaut no tā laika pagājis vairāk nekā pusgadsimts. Tālab arī jubilāre uz jautājumu, kāds ir ilga mūža noslēpums, atteic, ka tas ir Sibīrijas brauciens jeb Sibīrijas rūdījums.“Grūti par to stāstīt, – kā bija, kā veda. Tam augonim ir sāpīgi pieskarties. Nevienam cilvēkam nenovēlu tik sāpīgu pārdzīvojumu. Ja es jums tagad visu stāstīstu, tas liktos kā pasakā,” “Ziemeļlatvijai” atzīst A. Palsiņa. Izsūtījumā viņa iepazinās ar savu otru dzīvesbiedru. Sibīrijā pasaulē nāca trīs Alīdas bērni – Svetlana, Laura un Viktors. A. Palsiņai pavisam bija seši bērni, taču triju vairs nav šajā saulē.
Saglabā ticību labajamNeraugoties uz pārdzīvoto, jubilāre nav zaudējusi ticību labajam. “Ļoti daudziem visu mūžu esmu palīdzējusi. Nekad neatteicu, un, ja man bija pašai, tad padalījos arī ar citiem,” teic Alīdas kundze.To viņa dara arī tagad. Pēdējos gados seniore noadījusi vairāk nekā 100 cimdu un zeķu pāru un uzdāvinājusi radiem un draugiem dzimšanas un vārda dienās, kā arī tāpat vien, lai iepriecinātu.Jubilāre ir dzimusi Rīgā, bet uzaugusi Brantu pagastā vecvecāku ģimenē, “Tūteros”. Viņas tēvs Jānis Aļļēns bijis kapteinis uz vācu kuģa un bieži devies jūrā.Pēc atgriešanās no izsūtījuma Sibīrijā dzīve Alīdu aizveda uz Raunu, bet vēlāk – uz Smilteni, kur ilgmūžniece dzīvo joprojām. Pēdējos gadus pirms došanās pensijā viņa strādājusi Valmierā, stikla šķiedras rūpnīcā.Pirmdien, 2. decembrī, jubilāri sveica gan tuvinieki, gan ciemiņi – Smiltenes novada Sociālā dienesta vadītāja Anita Šteinberga un sociālā darbiniece Arnita Freiberga, kā arī Smiltenes pensionāru apvienības vadītāja Aija Meldere un aktīviste Ženija Grima, pasniedzot savas dāvanas.Smiltenes novada dome uzdāvināja jubilārei 100 latus, torti un ziedus. A. Šteinberga pašvaldības vārdā novēlēja gaviļniecei stipru veselību, izturību, gaišas domas, gandarījumu par mūžā pavadītajiem gadiem, līdzcilvēku iejūtību un siltumu, un arī tupmāk būt kopā ar saviem mīļajiem cilvēkiem. Simtgadniecei ir seši mazbērni, septiņi mazmazbērni un trīs mazmazmazbērni. Apsveikumu A. Palsiņai 100. dzimšanas dienā atsūtījis arī Valsts prezidents Andris Bērziņš.
