Tikai klasiskā mūzika… Tā ir jaunā, talantīgā pianista Armanda Zviedra dzīves centrs, kam viņš pakārto visu pārējo: mācības, brīvo laiku, nākotnes sapņus. Mazais zēns no Plāņu pagasta, par kura panākumiem konkursos Smiltenes mūzikas skolas laikā savulaik rakstīja “Ziemeļlatvija”, nu ir izaudzis. Arī konkursi, kuros viņš piedalās, kļūst arvien nozīmīgāki.Šomēnes Armands sasniedza pirmo augstāko virsotni, kopš spēlē klavieres, – otro vietu starptautiskā jauno pianistu konkursā Francijā “XIV Grand Prix Internationale et Recontres Jeunes Talents 2011 Montrod les Bains”. Gandrīz astoņus mēnešus ilgā gatavošanās, vecāku rūpes par dalības maksu, satraukuma dēļ pirms konkursa negulētās naktis palikušas aiz muguras. Tagad ir milzīgs prieks par savu spēju apliecināšanu pasaules mērogā gan pašam Armandam, gan viņa vecākiem Anitai un Gunāram.“Ziemeļlatvija” jauno pianistu sastapa Lieldienu brīvdienās viņa ģimenes mājās Plāņos. Uz turieni Armands brauc katru nedēļas nogali no galvaspilsētas, kur mācās Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pēdējā kursā.Vecāku mājas Armandam ir patvērums no pamatīgi noslogotās ikdienas, kurā pārsvarā ir tikai mācības un klavierspēle. Te, Plāņos, viņš izjūt mammas un tēta mīlestību un gādību un uzlādē savas enerģijas baterijas. Mērķi jaunajam pianistam ir lieli – iegūt atpazīstamību pasaulē. Tas nav nekas neiespējams, ko uzskatāmi apliecinājis Armanda draugs Vestards Šimkus, viens no izcilākajiem pasaules jaunajiem pianistiem.Klavieru dēļ vērts bastot stundasJauno pianistu konkursā Francijā Armanda konkurenti bija mūziķi no Eiropas valstīm un Dienvidkorejas. Viņa vecuma grupā (no 19 līdz 25 gadiem) uzvarēja jauniete no Francijas. Diplomu saņēma Armanda skolasbiedrene Rūta Lankovska un abu jauniešu klavierspēles skolotāja Ilze Zvaigznekalne katra savā vecuma grupā.Ko tieši žūrija, Parīzes konservatorijas pasniedzēji, teica Armandam par viņa klavierspēli, jaunietis precīzi nezina, jo franči konsekventi runā tikai savā dzimtajā valodā. Ja nepatiktu, otro vietu nepiešķirtu, pasmaida pianists.Konkursā galvenie kritēriji bija muzikalitāte un tehnika. Programmas maksimālais garums – 16 minūtes. “Nervu stress pirms konkursa bija pamatīgs,” atzīst Armands. “Svarīga ir pat sīkākā nianse. Ja pieļauj tikai vienu kļūdu, tad viss – jau esi izgāzies un uz panākumu nav ko cerēt. Negulēju gan pirms konkursa, gan pēc tā. Sākumā – no uztraukuma, bet vēlāk – no prieka.”Konkursa programmu viņš sāka gatavot pērn septembrī, arī brīvdienās spēlējot vairākas stundas. Zviedru ģimene saka lielu paldies Smiltenes mūzikas skolai un tās direktoram Andrim Megnim par Armandam doto iespēju trenēties uz mūzikas skolas klavierēm. Pašu mājās, Plāņos, klavieres nepieciešams pārskaņot, un tikmēr jaunais pianists tās neizmanto.Klavieres Armands spēlē katru dienu. Skolā dažreiz pat nobastojot stundas, lai tikai vēl vienu reizi varētu no taustiņiem uzburt mūziku. Pēc konkursa viņam bija neliela atelpa, bet nu jau jāsāk gatavot skolas beigšanas programmu. Tālāk sekos iestājeksāmeni Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Aiz muguras kā klints – vecākiKlavieres Armands sāka spēlēt septiņu gadu vecumā, iestājoties Smiltenes mūzikas skolā. Ja nebūtu tēta Gunāra atbalsta un pacietības, varbūt mācības mūzikas skolā būtu pametis, atzīst jaunietis. Tagad viņš novērtē savas klavierskolotājas Veltas Ispravņikovas stingrību, jo mērķis bija kopīgs, – spēlēt pēc iespējas labāk, atbilstoši spējām.Gunārs jau agri saskatīja dēla muzikalitāti un dotības klavierspēlē un palīdzēja, cik spēja. 10 gadu garumā viņš vairākas reizes nedēļā vadāja Armandu no Plāņiem uz mūzikas skolu Smiltenē. Gaidīja, kamēr tur beidzas stundas, un veda atpakaļ uz mājām. Mamma Anita atceras, ka dēlam tas nebija viegls laiks: “Atnāk mājās no Plāņu skolas un nav pat laika paēst, jo notis jāmācās, klavieres jāspēlē un tad jābrauc uz mūzikas skolu.” Tagad vecāki lepojas ar dēla panākumiem. Bērni ir tie, kuru dēļ jādzīvo un jācīnās, uzskata Anita. Gunārs, pats būdams muzikāls, saprot gan to, ka klavierspēle ir fiziski smags darbs, gan to, ka mūziķim ir jāmīl tas, ko viņš dara, lai gūtu panākumus. Gunāra tuvs draugs jau kopš skolas laika Dobelē ir cits Gunārs, pianista Vestarda Šimkus tēvs. “Vidusskolas laikā kopā muzicējām. Tagad nožēloju, ka nemācījos mūzikas skolā, bet izvēlējos sportu. Vieglatlētikā ņēmu pirmās vietas. Bija atzinība, diplomi, un tas patika,” atzīst Gunārs Zviedris. Tagad viņa cerības ar uzviju piepilda dēls. Sapņos klavieres vēl nespēlēArī Armandam piemīt mērķtiecība un sportiskais gars. “Ja mūzikā grib sasniegt līmeni pasaulē, tad darbs ir milzīgs. Pianists nav profesija, ar ko var nopelnīt, ja nedari to labi. Ir jāizkopj savs individuālais stils,” skaidro jaunais mūziķis.Armands spriež, ka muzikalitāte viņam jau piemīt, un cenšas pilnveidot tehniku. Savu klavierspēles stilu raksturo kā romantisku. Ļoti patīk atskaņot Ferenca Lista skaņdarbus. Sapņos Armands klavieres vēl nav spēlējis, taču klasiskā mūzika ir viņa otra pasaule, blakus reālajai dzīvei, turklāt skaistāka un vilinošāka, kaut tāpat ar saviem stūriem.“Kad pievēršos mūzikai, viss pārējais man apkārt ir izslēgts, jo traucē un nospiež. Ne velti mūziķi savā starpā saprotas ideāli. Ar pārējiem cilvēkiem necenšos runāt par mūziku, atrodu citas tēmas, par ko varam komunicēt. Klasiskā mūzika ir jāizprot un tajā jāiedziļinās, jo tā ir pavisam cita pasaule,” teic Armands.Maija nogalē viņu varēs dzirdēt muzicējam koncertā Smiltenes mūzikas skolā. Bijušie pedagogi vēlas dzirdēt sava absolventa programmu, ko jaunais pianists atskaņoja konkursā Francijā.
Par Armandu Zviedri
Ilze Zvaigznekalne, Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas klavieru nodaļas pedagoģe: – Armanda iegūtā otrā vieta starptautiskajā jauno pianistu konkursā “Jeunes Talents 2011” Montrond les Bains pilsētā Francijā ir ievērojams panākums. Savā grupā 18 dalībnieku (no Francijas, Latvijas, Itālijas, Beļģijas, Dienvidkorejas) konkurencē Armands izcēlās ar temperamentīgu, spilgtu un artistisku spēli. Atskaņotā programma ietvēra Johana Sebastiana Baha Prelūdiju un fūgu do minorā, Ferenca Lista 13. Ungāru rapsodiju un Sergeja Rahmaņinova “Etīdi – gleznu” re mažorā op.39. Pēdējie divi skaņdarbi prasa labu tehnisko sagatavotību un virtuozas dotības, kas Armandam noteikti piemīt. Daudziem konkursa dalībniekiem bija grūti sajust zāles akustiku, pierast pie instrumenta (nevienam netika dota iespēja pamēģināt pirms uzstāšanās), bet Armands ar šo uzdevumu labi tika galā. Uzskatu Armandu par apdāvinātu un spilgtu jaunu pianistu un novēlu neapstāties pie sasniegtā! Šobrīd gatavojamies noslēguma eksāmeniem Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā. Ceru nākamgad redzēt Armandu Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas studentu vidū!
Armands par sevi
Esmu dzimis 1991. gada 13. jūnijā Plāņos.Pabeidzu Plāņu pamatskolu un Smiltenes mūzikas skolu, tagad mācos klavierspēli Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas pēdējā kursā.Mana ģimene – mamma Anita, tētis Gunārs, brāļi Ervīns un Aigars.Bez mūzikas citu interešu un vaļasprieku man nav. Mūzika paņem visu. Citos cilvēkos patīk nesamākslotība, vienkāršība.
