Vecā gada nogalē Valkas novada domes sociālās aprūpes namā valdīja svinīga svētku noskaņa. Tieši 28. decembrī aprūpes nama iemītniecei, Zvārtavas pagasta iedzīvotājai Erminai Antonijai Bērziņai apritēja 100 gadu.
Jubilāri dzimšanas dienā sveica novada domes priekšsēdētājs Kārlis Albergs, pašvaldības Sociālā dienesta, aprūpes nama darbinieces, radinieki un paziņas.Saņem Valsts prezidenta apsveikumuSavā cienījamā vecumā jubilāre ir saglabājusi humora izjūtu, labi atceras jaunības dienas, tikai kājas, kas visu mūžu kustējušās sētas sakopšanā un saimniecības uzturēšanā, vairs neklausa. Kaut arī simtgadniecei vairs nav tāda spēka kā kādreiz, toties ir liela dzīves gudrība un interese par notiekošo Latvijā. Iestādes iemītnieku aprūpētājas zina stāstīt, ka Erminai jeb, kā viņu mīļi dēvē savējie, Erminītei ļoti patīk Valsts prezidenta Andra Bērziņa politiskā darbība. Prezidenta runas viņa uzmanīgi noklausās un vērtē atzinīgi. Tas bija darīts zināms pašam prezidentam, un savā dzimšanas dienā jubilāre saņēma viņa apsveikumu. To nolasīja aprūpes nama sociālā darbiniece Aina Ābola. Valsts prezidents jubilārei novēlēja turpmākos gadus pavadīt saticības un labestības gaisotnē, līdzās esot tuviem un mīļiem cilvēkiem.Jubilāre par tādu godināšanu jutās ļoti pārsteigta un pirmie viņas vārdi, ierodoties pie apsveicējiem, bija: Nu kam tāda ambrāža bija vajadzīga!” Vajadzīga bija, jo tāds ilgs un bagāts mūžs ir jāgodina.Protams, tik lielu gadu nastu nav viegli nest, bet Erminīte par grūtumu nesūdzas, jo visa dzīve nav bijusi viegla, bet tik un tā godam nodzīvota. Godam nodzīvota dzīveE. A. Bērziņa ir dzimusi kādreizējā Aumeisteru pagastā, bet vēlāk līdzi brālim pārcēlās uz dzīvi tagadējā Zvārtavas pagasta Tilikās, kur brālis bija ieguvis īpašumā tā saucamo Tiliku krogu. Bērnībā ir ganījusi cūkas, vēlāk govis, bet spēka gados stāvējusi līdzās arī plostniekiem uz plostiem un pludinājusi kokus. Vairākus gadus E. A. Bērziņa nostrādājusi mežsaimniecībā, būdama mežu uzraudze.Radinieki atceras, ka pret savu pienākumu viņa izturējusies ļoti atbildīgi. Ik dienu ar velosipēdu apbraukājusi katru pārraudzībā uzticēto meža kvartālu.“Viņa ir pasakaina latviete, kura visu savu garo mūžu ir godam nodzīvojusi un saglabājusi tīru sirdsapziņu pret Latviju un līdzcilvēkiem. Kaut Dievs mums dotu vairāk tikpat labestīgu un godīgu cilvēku,” par jubilāri saka viens no atbraukušajiem apsveicējiem, Valmieras Drāmas teātra aktieris Agris Māsēns, kurš ir attāls Ermines radinieks un pusaudža gados pavadījis vienu vasaru pie viņas. Viņš atceras, ka Erminītei mājās vienmēr stāvējis zemeņu uzlējums, ko pati gatavojusi, un, tiklīdz ieradies kāds ciemiņš, tā cēlusi galdā. Savukārt mežstrādniekiem, kuri šad tad iegriezušies Tiliku krogā, bija noglabātas pāris pudeles alus. Pati saimniece gan nav bijusi grādīgu dzērienu cienītāja. “Trīs reizes iemērcu mēli un pietika,” par sevi saka jubilāre. Arī ar medikamentiem bijusi uz jūs. Tikai tagad sociālās aprūpes namā neatsakās no sirdspilēm možāka gara uzturēšanai. Varbūt arī šādā attieksmē var atrast kaut daļu no jubilāres ilgā mūža noslēpuma.Savukārt radinieki un paziņas ir pārliecināti, ka E. A. Bērziņas ilgā mūža atslēga atrodama visā viņas dzīvesziņā un attieksmē pret apkārtējo pasauli. Viņi atceras, ka Erminītei mājās vienmēr uz galda bijuši pļavas vai dārza ziedi. Arī sēta un mājas apkārtne bijusi sakopta. Tādēļ mūža ceļš izveidojies tik garš – no tīra sliekšņa līdz simts gadiem.
