Kad cilvēks paklausās sev riņķī un apkārt, tad gandrīz vai jānotic, ka dzīvojam vienu vienīgu ģēniju sabiedrībā. Jo visi vienmēr zina, kā pareizi jādomā un jādara, un vienīgā nepilnība tā, ka citi domā un dara nepareizi.Teiksim, lielais vairums latviešu noteikti zina, ka mums eirozonā nevajag iestāties. Un šī pārliecība ir tikpat stipra, kā pirms pusotra gada, kad gandrīz visi bija pārliecināti, ka jāatlaiž Saeima. Bija taču tā, ka es pat ģimenes draugiem nedrīkstēju neko iebilst – skatījās uz mani platām acīm kā uz plānprāti. Rezultātā ievēlējām tagadējo Saeimas sastāvu, kas jau kļuvis slavens ar neprofesionalitāti, jo vairums deputātu jaunpienācēju nemaz nesajēdz, kur viņi nokļuvuši.Emocionāli mums gandrīz katram dārgs mūsu lats, jo šī naudiņa simbolizē neatkarīgas Latvijas ideju. Bet esam taču Eiropas Savienībā, kas nozīmē vienotu ekonomisko telpu. Pašlaik nevaram prognozēt, pa kādu ceļu turpmāk ies Britānija, kura draud ar veto jautājumos, kur nepieciešama visu 27 ES valstu vienprātība. Viens no tuvās nākotnes scenārijiem ir tāds, ka eirozonas valstis ar Vāciju un Franciju veido savu budžetu, atstājot savā vaļā Britāniju un citas zemes, kam paliek nacionālās valūtas. Kurā grupā tad mēs gribēsim atrasties? Tas, protams, tikai viens no aspektiem.Bet pasaulē pašlaik risinās procesi, kas tiešā vai netiešā veidā var ietekmēt visu cilvēci, arī Latvijas sašķelto sabiedrību. Ir pat grūti izteikt kādas prognozes, jo līdz šī raksta publicēšanas brīdim jau daudz kas var mainīties.Izraēlas un islāma pasaules pretstāveJa pasaules valstis sarindo pēc militārā potenciāla, tad pirmajā vietā aizvien liekamas ASV, kam seko spēkā strauji augošā Ķīna. Krieviju mūsdienās vairs ierindo tikai ceturtajā vietā – galvenokārt milzīgā kodolarsenāla dēļ. Bet trešajā vietā ir mazā Izraēla. Tas ir nenoliedzams fakts, ja neskaita vienu nosacījumu, proti, Izraēla praktiski nespēj (neuzdrošinās) izmantot visu savu militāro potenciālu, lai nesadusmotu visu pārējo pasauli. Šo faktu nekaunīgi izmanto radikālais islāms, šobrīd palestīniešu grupējums “Hamas”. Fanātiķiem ir sveša loģika, viņiem eksistē tikai pašiedvesta pārliecība, ka Allāhs viņiem atļauj ikvienu ebreju uzskatīt par bioloģisku būtni, kas iznīdējama. Tāpēc palestīnieši drīkst no Gazas sektora katru dienu Izraēlas virzienā izšaut kādas desmit raķetes, bet, kolīdz izraēļi šauj pretī, tā sākas runas par agresiju utt. Pašlaik, kad rakstu šīs rindas, Izraēla gatavojas pārtraukt uzbrukumus, ja “Hamas” pārtrauc raidīt raķetes uz Izraēlu. Bet islāmisti laikam spēj atzīt tikai savu taisnību, jo viņu pārliecību stiprina pusotrs miljards islāmticīgo visos kontinentos. Kamēr mērenie arābu režīmi nodarbināti ar konfliktu Sīrijā, tikmēr Irānas prezidents Ahmedinedžads alktin alkst likvidēt Izraēlu kā valsti. Izraēla klusībā cer, ka ASV ebrejus nepametīs nelaimē. Vārdu sakot, konflikts var gan izsīkt tuvākajās dienās, bet var arī pāraugt gandrīz globālā mērogā, kad Izraēla kā pēdējo iespēju sevis sargāšanai var izmantot atomieročus pret Irānu. Tikmēr radikālie islāma halifāta tīkotāji jau slepkavo klasiskā islāma piekritējus – no Javas salas līdz pat Kazaņai Krievijā.Pieredze liecina, ka visdrīzāk drīkst uzticēties musulmaņu radikāļu solījumiem. Tāpēc situācija ļoti bīstama. Viena aplama rīcība var pasauli ieraut tādā katastrofā, ka mūsu rosīšanās ar referendumiem, demisiju pieprasījumiem vai medicīnas finansējumu var likties tikai sīka paņurdēšana.Neaprēķināmā Krievija līdzāsNav apstrīdams, ka Krievija ir nozīmīgs Latvijas ekonomiskais partneris, un dažādu nejēdzību rezultātā radusies kārtējā automašīnu rinda Terehovas robežpunktā liecina par abu pušu ieinteresētību preču apmaiņā. Tomēr esmu jau daudzkārt izteicies, ka Krievija ir ļoti nedrošs partneris. Jo nekad nevar galvot, kāda blusa kuram Maskavas činavniekam kurā brīdī iekodīs.Pēdējā laika notikumi Kremļa varas gaiteņos un tajā sabiedrības daļā, ko pieņemts uzskatīt par demokrātisko opozīciju, mums liek būt sevišķi vērīgiem. Laikam gan būs patiesība tiem informācijas avotiem, kuri apgalvo, ka Putins, gribēdams atgūt jauneklīgu izskatu, stipri pārdozējis botulīna injekcijas, tāpēc nopietni kaitējis savai veselībai. Nokļuvis prezidenta krēslā ar ne visai ētiskiem paņēmieniem, Putins vairs tautā nebauda cerēto popularitāti. Lai atjaunotu agrākos reitingus, prezidents ķēries klāt tai birokrātijas un kleptokrātijas sistēmai, kuru pats veidojis veselu desmitgadi. Runa par cīņu pret valsts līdzekļu izzagšanu milzu apmēros, par ko Putins ne tikai zināja jau sen, bet pats to veicināja kā līdzekli sev uzticamu komandas spēlētāju komplektēšanai. Ne velti amerikāņu diplomāti Putinu apzīmējuši par “alfa dogu”, citiem vārdiem, par bandas vadoni. Aizsardzības ministra Serdjukova atbrīvošana faktiski bija ērts paņēmiens, lai rastu iespēju piekļūt ministrijas ierēdņiem, kuru nodarījumus tautai demonstrēt kā panākumus cīņā pret korupciju. Serdjukovs nav darījis neko tādu, ko viņam nebūtu uzticējis pats Putins. Ja sāktos patiesa cīņa pret korupciju, tad cietumos vajadzētu iespundēt divas trešdaļas augstāko ierēdņu un valsts kalpotāju, ieskaitot politiķus. To varam tikai minēt, cik miljardu nozagts, gatavojoties Soču olimpiskajām spēlēm, cik miljardu aizgājis neceļos, veidojot Skolkovas augsto tehnoloģiju centru (jo nozagts ne jau tikai Medvedeva minētais elektrības kabelis).Krievija balstās uz dabas resursu eksportu, un tagadējo nosacīto turību tikai daļēji var uzskatīt par nopelnītu ar darbu. Tā ir nauda, pēc kuras tīko visi, kas tuvāk dalīšanai. Ir pat stulbi šausmināties par Latvijas miljonāriem, kuru miljoni ieguldīti uzņēmumos, kas rada jaunas vērtības. Krievijā vairums miljardieru ir zagļi, kuri naudu krāj pagultēs vai iegulda lepnos dzīvokļos un juvelieru izstrādājumu kolekcijās.Pavisam, pavisam tuvu ir tas brīdis, kad Krievijas varas gaiteņos kaut kas uzsprāgs. Kas no impērijas iebildumiem pēc tam paliks pāri, to rādīs nākotne. Kremļa vara ir satrunējusi, un gudri rīkosies tie mūsu uzņēmēji, kuri būs maksimāli uzmanīgi.
