Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vēlas mudināt pašvaldības apvienoties brīvprātīgi, piedāvājot par apvienošanos katrai jaunajai teritoriālajai vienībai 100 tūkstošus latu. Tā būtu kompensācija par izdevumiem, kas radušies apvienošanās laikā.
Tikmēr diskusijas jau izraisījusi portālā www.ziemellatvija.lv publiskotā ziņu aģentūras LETA informācija par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) redzējumu, kādam vajadzētu izskatīties Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam nākotnē.
Smiltenes novadu neaiztiksProti, pašreizējo 119 pašvaldību vietā būtu tikai 30. Ministrija paredzējusi, ka vienai vadībai ir jābūt Apes un Alūksnes novadam, Kuldīgas un Alsungas novadam, kā arī Valkas un Strenču novadam, ziņo LETA.Savukārt apvienošanās nebūs nepieciešama Gulbenes novadā, kas jau iepriekš ir izveidojis vienu pašvaldību. Tāda pati situācija ir ar Smiltenes novadu un Ventspils novadu.Lai pašvaldību brīvprātīgā apvienošanās nenotiktu haotiski un valstī tiktu izveidota efektīva pašvaldību sistēma, VARAM grib noteikt administratīvo teritoriju grupas, kuru robežās vietējās pašvaldības var apvienoties. Tādi grozījumi, pēc VARAM domām, veicinātu pašvaldību apvienošanos. Jāpiebilst, ka nākamajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam priekšroka būs reģionālās attīstības centriem, kas ir deviņas lielās Latvijas pilsētas, bijušie rajonu centri, kā arī Smiltene, Sigulda un Līvāni. Paši iniciatīvu neizrādīsValkas un Strenču novadu domes gan šobrīd neplāno izrādīt iniciatīvu, lai uzsāktu sarunas par abu novadu varbūtēju brīvprātīgu apvienošanos.“Kā es varu komentēt kaut kādas muļķības, – nesagatavotas, nepārdomātas, vieglprātīgi pieņemtas, bez patiesas izpētes un uz neko nebalstītas?” strikts ir Strenču novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons.Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis uzsver, ka VARAM redzējums par to, kādam vajadzētu izskatīties Latvijas administratīvi teritoriālajam iedalījumam nākotnē, ir balstīts uz veciem pētījumiem. Viņaprāt, Valkas un Strenču novadu apvienošana šobrīd nav aktuāla un varbūtējam iedzīvotāju uztraukumam nav pamata.“Nedomāju, ka šobrīd Latvijā ir kāds politisks spēks, kas riskētu ar savu popularitāti un mēģinātu panākt pašvaldību apvienošanos administratīvi, piespiedu kārtā. Šādam procesam jānotiek brīvprātīgi, uzklausot iedzīvotāju viedokļus, vai viņi to vēlas, nevis skatoties tikai ekonomisko efektu. Latvijā jau ir bēdīga pieredze ar Alojas novadu, no kura vēlējās atdalīties Staicele, un ar Roju un Mērsragu, kas arī negribēja būt kopā,” uzskata V. A. Krauklis.IEDZĪVOTĀJU VIEDOKLISKā vērtējat ieteikumu apvienoties Valkas un Strenču novadiem?
Jānis Vāvere, strencēnietis, strādā Valmierā: – Nav mums bagāts, liels novads, un finansiāli ir grūti. Taču uzskatu, ka Strenču novadam ir jāpastāv atsevišķi un apvienoties ar citiem novadiem nevajag. Ja esam paši par sevi, tad paši arī lemjam par līdzekļu sadali, tikai, galvenais, šie līdzekļi ir jāpiesaista. Ja nu tomēr ir jāapvienojas piespiedu kārtā, tad drīzāk ar Valmieru, kurai Strenči ir vairāk piesaistīti. Valstī notiek reģionalizācija, visas iestādes tiek centralizētas, un mūsu pusē lielākā pilsēta ir Valmiera. Valmierā arī ir darbs daudziem strencēniešiem.
Valentīna Punte, Sedas iedzīvotāja: – Esmu par to, lai būtu labāk, interesantāk dzīvot, bet, vai to var panākt ar apvienošanos, nezinu. Domāju, ka labāk ir palikt, kā tagad, – mazam novadam. Līdzekļu sadale var būt pavisam citāda. Ja nu tomēr kādam jāpievienojas, tad kam mēs esam vajadzīgi? Labāk jau būtu kopā ar Valmieru. Tur ir vairāk perspektīvas. Pilsēta ir vairāk attīstīta, nekā Valka. No mūsu kaimiņiem vēl Smiltene ir attīstīta pilsēta, perspektīvāka.
Vija Celmiņa, Valkas iedzīvotāja: – Kas tad vēl ir Strenču novadā? (Strenči, Seda, Jērcēnu un Plāņu pagasts – skaidro “Ziemeļlatvija”). Jāskatās, cik viņi ir naudīgi. Seda ir diezgan naudīga. Sedai ir kūdra, viņi to eksportē uz ārzemēm. Par Strenčiem nezinu. Man jau patīk Trikāta (ietilpst Beverīnas novadā – redakcijas piezīme), bet tā nenāk klāt. Lai jau spriež valdībā, taču man nekas nebūtu pret apvienošanos. Kopā sanāk vairāk naudas. Valka ir diezgan nabadzīga, kaut gan nedaudz uzņēmumu te ir. Lai nāk Strenču novads mums klāt, un dalīsimies bagātībā. Imants Šteins, Valkas iedzīvotājs: – Protams, jāapvienojas. Līdzšinējo administratīvi teritoriālo reformu neuzskatu par veiksmīgu, jo pašvaldību administratīvās teritorijas ir pārāk sadrumstalotas. Kā pretēju, pozitīvu piemēru varu minēt zemes denacionalizāciju bijušajā Austrumvācijā, kur tika saglabātas lielas saimniecības jeb kooperatīvi, kas tagad strādā ļoti veiksmīgi. Ja Latvijā ar salīdzinoši mazu iedzīvotāju blīvumu tiks izveidoti lielāki novadi, būs iespēja efektīvāk koncentrēt līdzekļus konkrētu mērķu risināšanai. Manuprāt, jau administratīvi teritoriālās reformas sākumā novadus vajadzēja veidot bijušo rajonu vēsturiskajās robežās, un nav pat svarīgi, kur atrastos novada administratīvais centrs. Ceru, ka apvienojoties būs labāk.
Kas nākotnē sagaida novadu pašvaldības?
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbild “Ziemeļlatvijai” Ilona Raugze, Valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos: – Pašreizējais Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums neparedz kārtību, kādā pašvaldības var apvienoties. Grozījumi likumā attieksies uz brīvprātīgu pašvaldību lēmumu pieņemšanu, jaunizveidoto administratīvo teritoriju domes sastāvu un domes pirmo sēdi, kā arī apvienoto pašvaldību tiesību un saistību pāreju. Lai apvienošanās process neizvērstos haotisks, likumprojekts paredz Ministru kabinetam noteikt administratīvo teritoriju grupas, kuras kalpos kā vadlīnija pašvaldību lēmumu pieņemšanai. Jebkurā gadījumā galīgo lēmumu par pašvaldību apvienošanos pieņems Saeima. Likumprojektu „Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” paredzēts izskatīt Ministru kabineta sēdē šogad 15. oktobrī.Vienlaikus nepieciešams atzīmēt, ka Valka un Smiltene ir reģionālās nozīmes attīstības centri. Ap Valku var veidoties optimālāka novadu pašvaldības administratīvi teritoriālā struktūra, savukārt 2009. gadā izveidotais Smiltenes novads ir uzskatāms par optimālu. Pašvaldību brīvprātīga apvienošanās ir attiecīgo pašvaldību kompetencē esošs jautājums, taču valsts interesēs būtu šo procesu veicināt, jo Latvijas pašvaldības ir pārāk atšķirīgas pēc iedzīvotāju skaita, pēc teritorijas, pēc finanšu kapacitātes, kā arī citiem sociāli ekonomiskajiem rādītājiem.
