Pagājušajā nedēļā Valkā partijas “Vienotība” dibināšanas kongresā piedalījās arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Kongresa starplaikā viņš sniedza interviju “Ziemeļlatvijai”.
– Vai šīsvasaras politiskie notikumi – bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums par Saeimas atlaišanas rosināšanu, pēc tam notikušais referendums un tagad gatavošanās Saeimas vēlēšanām – ir ietekmējuši valdības darbu?- Pēc iepriekšējā Valsts prezidenta rīkojuma numur 2 izziņošanas, tas patiesībā bija galvenais jautājums – kā turpmākās spekulācijas ap gaidāmajām Saeimas vēlēšanām un noteikta politiskā nestabilitāte ietekmēs valsts ekonomikas attīstību. Faktiski valdības svarīgākais uzdevums šajā laikā bija noturēt un attīstīt tālāk jau izveidojušās pozitīvās tendences tautsaimniecībā. Tas arī ir izdevies. Ir nodrošināta finansiālā stabilitāte, par ko liecina kredītreitinga uzlabošanās, esam atgriezušies starptautiskajos finanšu tirgos, arī ekonomikā redzams pieaugums, kas veicinājis bezdarba samazināšanos. Kopš bezdarba līmeņa augstākā punkta sasniegšanas pērn martā, tas ir noslīdējis līdz 12,1 procentam, un šajā laikā radīts 30 tūkstoši jaunu darbavietu. Tas rāda, ka ekonomisko dzīvi politiskie procesi būtiski nav ietekmējuši, un valdībai jāstrādā, lai tas tā būtu arī turpmāk.- Vai apvienībai “Vienotība” bija tikai organizatoriski nepieciešams tapt par partiju pirms Saeimas vēlēšanām, vai arī tas tā nolemts būtiskāku mērķu dēļ?- Plāns “Vienotību” izveidot kā vienotu partiju bija jau pirms 10. Saeimas vēlēšanām. To bijām publiski paziņojuši, tika izstrādāts arī laika grafiks, kā mēs organizatoriski uz to virzīsimies, bet 17. septembrī noteiktās Saeimas ārkārtas vēlēšanas lika plānus pārskatīt un partijas izveidi paātrināt. Ja nebūtu vēlēšanu, tad partiju izveidotu oktobrī vai novembrī.- Nav noslēpums, ka pašā “Vienotībā”, kuru jūs pārstāvat, ik pa laikam rodas nesaskaņas un striktas diskusijas, kas neliecina par īstu vienotību. Vai partijas struktūra, kas tomēr ir centralizētāka, šīs nesaskaņas mazinās?- Diskusijas, protams, mūsu starpā notiek, bet caur tām esam nokļuvuši arī pie noteikta rezultāta, kas atspoguļojas mūsu 4000 zīmju programmā. Tās īstenošanā strādājam vienoti.- Jūsu partijas nostādnēs ir akcentēta cīņa pret oligarhu ietekmi valsts pātrvaldē. Vai jūs kā valdības vadītājs esat izjutis oligarhu cenšanos panākt tādu lēmumu pieņemšanu, kas neatbilst valsts interesēm?- Diemžēl ar šādām situācijām nākas saskarties gan valdībā, gan Saeimā. To apliecina arī daži notikušie balsojumi. Piemēram, iepriekšējais Valsts prezidents savā uzrunā tautai pieminēja divus tādus konkrētus balsojumus – par kratīšanu Šlesera dzīvesvietās, kad Saeimas vairākums oligarhu interesēs to liedza likumsargiem, bet otrs attiecināms uz jurista Andreja Judina neapstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Tas rāda, ka oligarhu ietekme politikā ir jūtama un pašlaik būtiskais ir nodrošināt to, lai nākamajā Saeimā oligarhu partijām nebūtu vairākuma. – Vai valdības koalīcijā ar Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem bija viegli sastrādāties?- Te jānodala divi posmi un jārunā par sadarbību, kāda tā bija manas vadītās pirmās un otrās valdības laikā. Pirmās valdības laikā šī sadarbība bija pietiekami konstruktīva. Kad Tautas partija aizgāja no koalīcijas, Zaļo un zemnieku savienība palika un palīdzēja īstenot visus tos nepopulāros lēmumus, kurus valdībai vajadzēja pieņemt. Balstoties uz šo iepriekšējo pieredzi, tika veidota arī nākamā koalīcija, bet tad tiešām sadarbība kļuva smagnējāka. Radās daudz sarežģījumu gan tiesiskuma jautājumos, gan budžeta veidošanā, tādēļ otrajā manā valdībā sadarbību tik pozitīvi kā iepriekš vairs nevaru vērtēt. – Sabiedrībā valda uzskats, ka “zaļos un zemniekus” no aizkulisēm vada Ventspils mērs Aivars Lembergs. Vai arī jūs esat jutis, ka Lembergs ietekmē jūsu partneru rīcību?- Tas vairāk ir jautājums mūsu kolēģiem no Zaļo un zemnieku savienības, bet, vērtējot atsevišķus balsojumus, reizēm tāds iespaids tiešām rodas.- Tagadējo Valsts prezidentu Andri Bērziņu šim augstajam amatam izvirzīja Zaļo un zemnieku savienība. Vai tas nerada bažas, ka Valsts prezidents pēc vēlēšanām centīsies valdības izveidošanai izvirzīt cilvēku no Zaļo un zemnieku savienības?- Es domāju, ka to, kas būs nākamais premjers, lielā mērā noteiks Saeimas vēlēšanu iznākums. Protams, sava loma šajā procesā ir arī Valsts prezidentam, bet būtiskais ir tas, lai nākamais valdības vadītājs iegūtu Saeimas vairākuma atbalstu. Tādēļ prezidenta partijiskajai piederībai gan ir zināma nozīme, bet tā nav izšķirošā. Runājot vispār par sadarbību ar Valsts prezidentu, jāatzīst, ka es tās sākumu vērtēju ļoti pozitīvi. Atzinību pelna prezidenta norādījums laikā, kad Saeima ir atlaista, tās darbības atlikušajā periodā neizvirzīt priekšplānā dažādas populistiskas iniciatīvas. Tādas, neapšaubāmi, pirms vēlēšanām parādās, un Latvijas ekonomiskās stabilizācijas programmu, ko šogad plānojam sekmīgi pabeigt, var vienkārši sagraut. Prezidents šo situāciju labi apzinās un skaidri ir pateicis, ka populismu Saeimas dienas kārtībā neiekļaus. Tas, pēc manām domām, ir ļoti svarīgi, jo tāds uzstādījums palīdz nodrošināt finanšu un ekonomisko stabilitāti.- Lai kāds politiskais spēks nākotnē nāktu pie varas, tam tik un tā nākamgad vajadzēs meklēt vēl daudzus miljonus budžeta konsolidācijai. Vai nebūs tā, ka pirms vēlēšanām vēlētāji būs pabaroti ar skaistiem solījumiem, bet pēc tam reālā situācija atkal izraisīs neapmierinātību tautā?- Jau pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām mēs skaidri pateicām, ka budžeta konsolidācijas kurss būs jāturpina, jo budžeta deficīts joprojām ir augsts, turklāt tie konsolidācijas apjomi, par kuriem runājām toreiz, bija pat lielāki par tiem, kurus kosolidējām pēc vēlēšanām. Pašlaik provizoriskas aplēses parāda, ka nākamgad konsolidācijas apjoms varētu būt ap 100 miljoniem latu, un Finanšu ministrija jau strādā pie priekšlikumiem par šī uzdevuma veikšanu. Pagaidām mūsu koalīcijā ir provizoriska vienošanās par 70 līdz 80 miljonu konsolidēšanu. Ar to, ka nāksies meklēt naudu budžeta deficīta mazināšanai, protams, jārēķinās.- Dažkārt sabiedrībā dzirdams viedoklis, ka jūsu vadītā valdība savā darbībā vairāk ir lēmusi par algu samazināšanu un nodokļu celšanu, mazāk rūpējusies par ražošanas attīstību. Kā jūs komentētu šādu uzskatu?- Es tādam uzskatam kategoriski nepiekrītu, jo mēs tiešām domājam par ražošanu un ekonomiskās struktūras maiņu. Iepriekšējo struktūru, kas bija balstīta uz spekulācijām ar nekustamiem īpašumiem un uzpūstu iekšzemes patēriņu, mēs mainām uz tādu, kas veicina tieši ražošanu un eksportu. Ir arī rezultāti. Ja pērn ražošanas pieaugums bija 13 procenti, tad šogad jau 14 procenti. Eksporta palielinājums attiecīgi ir no 30 līdz 41 procentam. Tagad dzīvē redzam, ka šāda sistēma ir konkurētspējīgāka.- Valku par partijas izveidošanas vietu ir izvēlējusies jūsu pārstāvētā apvienība “Vienotība”. Salīdzinoši netālu – otrā Ziemeļlatvijas mazpilsētā Rūjienā – nesen tika nodibināta Vidzemes partija, kas sola labāku dzīvi vidzemniekiem. Vai esat domājuši par sadarbību ar šo partiju?- Mēs šādu iespēju neizslēdzam, jo jau tagad mums ir laba sadarbība ar reģionālajām partijām, piemēram, ar Tukuma partiju.Kas attiecas uz Vidzemes partiju, ar tās priekšsēdētāju Gunti Gladkinu pāris reizes esmu ticies savas vizītes laikā Rūjienā. Toreiz šī partija bija tikai dibināšanas stadijā, bet sarunā pieminējām arī to, tā ka sadarbības iespēju pieļaujam.- Vai gadījumā, ja “Vienotībai” atkal izdotos iekļūt valdošajā koalīcijā, būtu iespējama tās sadarbība ar “Saskaņas centru”?- Pašlaik neizslēdzam sadarbību ne ar vienu politisko spēku, kuram izdosies iekļūt Saeimā. Attiecībā uz “Saskaņas centru” mēs, jau veidojot pašreizējo valdību, izvirzījām skaidrus principus, pēc kuru ievērošanas esam gatavi sadarboties. To skaitā bija Latvijas okupācijas fakta atzīšana, jautājums par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, esošās integrācijas un naturalizācijas politikas turpināšana. Šie principi ir palikuši spēkā. Ja šos uzstādījumus kāds gribēs paslaucīt zem tepiķīša, tad mēs nekādā ziņā to neatbalstīsim.Paldies par sarunu!
VIEDOKĻI
Valkas novada domes deputāts Aivars Sjademe: “Man grūti dot pozitīvu vērtējumu Valda Dombrovska valdības darbam. Premjers visu laiku, šķiet, rīkojas pēc abstraktiem plāniem, pastāvīgi tos piesaukdams un sakot, ka tie ir izpildīti. Patiesībā mēs neesam vēl izkļuvuši no krīzes. Galīgi nepiekrītu, ka Latvijas līdzšinējā darbība ir veiksmes stāsts. Nožēlojami, ka varas saglabāšanas dēļ “Vienotība” pat pieļauj sadarbību ar “Saskaņas centru”.”Smiltenes pagasta zemnieks Ivars Ādamsons: “Pozitīvi, ka Valdim Dombrovskim ir izdevies panākt zināmu stabilitāti ekonomikā, toties neapmierina tas, ka joprojām daudzas jomas, piemēram, veselības aizsardzība, izglītība, nav sakārtotas. Vajag sākt darīt no viena gala, nevis visur kaut ko iesākt un beigās neko neizdarīt.”
