Launkalnes pagasta piemājas saimniecība “Melderi” paplašinājusi savu ābeļdārzu, papildus iestādot vēl 120 jaunos kociņus un pamainot audzētās ābeļu šķirnes.
Saimnieks Sandris Melderis arī šogad par ābolu ražu nesūdzas. Ja ābeles regulāri kopj, tad raža būšot vienmēr.Jāapzāģē katru gaduŠogad “Melderos” koku, pārsvarā pundurābelīšu, skaits sasniedzis gandrīz sešus simtus un līdz 30 šķirnēm lielu vasaras un ziemas ābolu izvēli. Ābeļdārzs Launkalnes pagasta Mežciema pusē aizņem līdz vienu hektāru lielu platību. Kaut arī daudzviet Smiltenes novadā cilvēki secina, ka viņu dārzos šis nav ābolu gads, S. Melderis priecājas par vēl labāku ražu nekā pagājušajā sezonā. Lai būtu āboli, ābeles regulāri vajagot kopt, retināt zarus, normēt ražu – noraut augļus, ja to ir ļoti daudz. “Ābeles apzāģēt vajag katru gadu,” skaidro dārzkopis, “izņemt visus liekos zarus, kas noēno cits citu, lai vainags būtu klajš un izgaismots un saule tiktu iekšā vainaga vidū. Ja tā dara, tad katru gadu vajag būt āboliem.”Pagasta otrā galā, Launkalnes pusē, šogad āboli ir kā nu kurā dārzā, stāsta launkalniete, vietējās pamatskolas direktore Ināra Grundāne. “Pagājušajā gadā ciemata centrā bija daudz, bet šogad ābeles ražo tajos dārzos, kur ražas nebija pērn, – vairāk pa viensētām,” viņa ievērojusi.Launkalnes sākumskolas audzēkņiem jāiztiek ar tiem āboliem, kas izauguši viņu ģimenes vai paziņu dārzos. Šī izglītības iestāde nepiedalās programmā “Skolas auglis”, kurā iesaistītie saņem valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs. “Ziemeļlatvija” jau rakstīja, ka mūsu novadu skolas”, Skolas augļa” dalībnieces, pārsvarā izvēlējušās ābolus.“Mūsu sākumskoliņa ar 28 audzēkņiem augļu un dārzeņu ražotājiem nav interesanta, tāpēc arī neesam šajā programmā,” atzīst I. Grundāne. “Pagājušajā gadā velti apzvanīju visus audzētājus, ko vien varēju, bet šogad pat vairs nemēģināju.” Toties Launkalnes sākumskolas un tās pirmsskolas izglītības grupiņu audzēkņi tikuši vismaz pie bezmaksas piena glāzes reizi dienā programmā “Skolas piens”. Firma “VIBO”, kas ēdina šo izglītības iestādi, par piena piegādi sadarbojas ar akciju sabiedrību “Rīgas piena kombināts” un “Valmieras piens” jauno, apvienoto uzņēmumu.Izvēlas vietējo preciĀbolu audzētājs launkalnietis S. Melderis sava dārza ražu pārsvarā realizē tikai tirgū. Programmā “Skolas auglis” viņa saimniecība nepiedalās, jo izvirzītie noteikumi, tai skaitā par integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasībām un kontroles kārtību esot par sarežģītu dokumentu kārtošanas ziņā.Savukārt par ābolu noietu tirgū dārzkopis nesūdzas. Cilvēki labprātāk izvēloties vietējos augļus, nekā, piemēram, no Polijas importētos. Tam piekrīt Smiltenes tirdziņā sastaptā pensionāre Maiga. “Es pērku tikai Latvijā audzētos ābolus, jo mums nav piesārņots tik daudz. Ja vajag ābolus, eju uz tirdziņu. Man pašai dārzā arī ir ābeles, bet šogad tajās nebija neviena ābola,” stāsta pensionāre.S. Melderis prognozē, ka ābolu, ko piedāvāt pircējiem, labās ražas dēļ pietiks ilgam laikam. Pašlaik no ziemas ābolu šķirnēm pieprasītākās ir sulīgie, saldskābie ‘Auksis’ un saldie, aromātiskie ‘Zarja Alatau’, bet no vēlajiem vasaras topā bija ‘Kovaļenkovskojoe’ šķirnes sulīgie, izteikti saldie augļi.
