Vairāki Smiltenes novadā dzīvojošie vecāki pēc savas iniciatīvas sabiedrības apspriešanai izvirza ideju pārveidot kādu no novada pagastu izglītības iestādēm par vecāku iniciatīvu skolu jeb uz bērnu centrētu skolu, kurā mācītos gan pilsētas, gan lauku bērni.
Sandra Pētersone
Ceturtdien, 10. martā, pulksten 18 Smiltenes novada bibliotēkā pēc vecāku iniciatīvas notiks informatīvs vakars – diskusija “Uz bērnu centrēta skola”. Organizatori aicina atnākt ikvienu interesentu.
Kaut kas ir nepareizi
Diskusijas temati būs: brīvas un alternatīvas skolas Latvijā un pasaulē; bērna talantu, potenciāla atraisīšana; mācīšanās kultūras pārveidošanās – kā mācīties, lai izaugtu par pašapzinīgu, radošu un laimīgu cilvēku; ideāla skola; vecāku iniciatīva, līdzdarbošanās iespējas.
“Dalīsimies pārdomās, diskutēsim, meklēsim sadarbošanās iespējas,” stāsta viena no pasākuma iniciatorēm smilteniete Līga Krūmiņa-Krīgere, kurai pašai ir trīs bērni: 10, astoņus un divus gadus veci.
Šobrīd Smiltenes novadā izveidojusies neformāla grupa sešu ģimeņu sastāvā, kuras debatē par ideālās skolas modeli saviem bērniem, un ir gatavas līdzdarboties šādas izglītības iestādes izveidošanā un tās ārpusstundu nodarbībās.
Pašreizējā vīzija ir lauku skola uz pašvaldības izglītības iestādes bāzes, kur mācību process notiktu pamīšus ar dažādām aktivitātēm un kur pēc mācību stundu noslēguma audzēkņiem tiktu piedāvāta daudzpusīga interešu izglītība, skaidro L. Krūmiņa-Krīgere. Proti, ne visi vecāki darba dēļ var izvadāt savus bērnus uz nodarbībām mūzikas, mākslas, sporta skolā vai interešu pulciņos.
Vecāku iniciatīvas grupa jau pabijusi pieredzes vizītē uz Drustu tautskolu “99 baltie zirgi” un Cēsu Jauno sākumskolu, kas ir vecāku dibināta izglītības iestāde un kuras direktore Dana Narvaiša iekļuvusi pasaules 50 labāko pedagogu sarakstā.
Iemesls, kāpēc par līdzīgas skolas izveidošanu šobrīd publiski vēlas runāt viena daļu vecāku, ir Smiltenes pilsētas skolu reforma un jaunas vidusskolas izveidošana uz to bāzes.
L. Krūmiņa-Krīgere pieļauj, ka ir arī citi vecāki, kurus satrauc valstī vērojamā tendence optimizēt izglītības sistēmu un skolām piešķirt potenciālu fabrikas veidolu. Viņa pati ir lielas skolas absolvente un nedomā, ka liels skolēnu skaits klasē un skolā ir priekšrocība.
“Lielās skolās izvirzās lielākoties pāris līderi, bet pārējie ir pelēkā masa. Lauku vidē mazākā kolektīvā bērni ir pamanāmāki, viņiem ir iespējas izpausties. Maziem bērniem ļoti gribas mācīties, viņi ir ziņkārīgi, grib visu zināt, taču, jo lielāki paliek, jo negrib vairs iet uz skolu. Kāpēc tas tā notiek? Kaut kas ir nepareizi,” uz pārdomām rosina L. Krūmiņa-Krīgere.
Viņasprāt, potenciāls ir lauku skolām ir pateicīgā vide, lai sākumskolas un pamatskolas posmā bērni neaugtu pielipuši pie saviem gudrajiem telefoniem, kamēr īstā dzīve viņiem paiet garām, bet rotaļātos un darbotos brīvā dabā, kur arī iegūtu tik nepieciešamo sasaisti ar reālo dzīvi.
Paskatīties pāri rāmjiem
Krūmiņu-Krīgeru ģimene dzīvo lauku mājās Smiltenes pagasta “Lejas Varicēnos”, kur izveidojuši Amatu klēti un siena hoteli un uzņēmuši ciemos arī savu bērnu klasesbiedrus, lai viņi redzētu, kā cilvēki dzīvo un saimnieko laukos.
Līga, tāpat kā citi domubiedri, apzinās, ka Smiltenes novadā cilvēkiem ienākumu līmenis nav tik augsts, lai varētu atvērt un uzturēt privātskolu, tāpēc cer uz sadarbību ar vietējo pašvaldību.
Uz diskusiju vecāki ir uzaicinājuši arī Smiltenes novada Izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Grigori. Viņa “Ziemeļlatvijai” teic, ka centīsies šo pasākumu apmeklēt, taču šobrīd par vecāku iniciatīvas kopas ideju nevar pateikt ne “jā”, ne “nē” informācijas trūkuma dēļ.
“Protams, varu tikai atbalstīt to, ka cilvēki nāk ar savām idejām. Taču diskutēsim un domāsim tikai pēc tam, kad diskusijās būs redzams konkrētāks skatījums,” piebilst G. Grigore.
Arī L. Krūmiņa-Krīgere pieļauj, ka tieši šī diskusija parādīs, vai vecāki vēlas uz savu bērnu izglītību paskatīties pāri ierastajiem rāmjiem vai arī palikt pie tradicionālas skolas un pārbaudītām vērtībām.
