No Maskavas atgriezies Valkas pilsētas teātris, kas tur piedalījās 10. starptautiskajā teātru festivālā “Jaunie jaunajiem”, kur izrādīja režisora Aivara Ikšeļa iestudējumu “Edīte Piafa. Mans Leģionārs”.
Izrādes notika teātrī “Skatuve”, kas atrodas Maskavas jaunajā pilsētas centrā. “15 miljonu pilsētā nav nekādu grūtību piepildīt jebkuru teātra zāli. Katru vakaru pilsētā notiek simtiem izrāžu. Arī mūsu izrādē zāle bija pārpildīta. Žūrijas komisijā šoreiz nevienu nepazinu,” stāsta teātra režisors A. Ikšelis.
Palīdz izcili profesionāļiNeraugoties uz lielo režisora pieredzi piedaloties visdažādākajos festivālos, šajā pasākumā visvairāk uzrunāja tas, ka pirmoreiz nācās sadarboties ar tik augsta līmeņa skaņu un gaismu režisoriem. Mūzikas operatore, augsta līmeņa profesionāle ne tikai piespieda pareizās podziņas vajadzīgajā laikā, bet katram skaņdarbam izstrādāja savu vīziju un attīstību. “Mūzika un izrāde kopumā pulsēja. Teātra gaismu režisore, kura pusi mūža nostrādājusi Maskavas Lielajā baleta teātrī, salika gaismas tā, kā mēs lūdzām, taču lūdza atļauju nedaudz eksperimentēt. Protams, to ļāvu cilvēkam ar tik milzīgu pieredzi. Redzot viņas veikumu, biju sajūsmā. Nevarēju pat iedomāties, ka gaisma un skaņa izrādi padara tik juteklisku un piepildītu,” sajūsmā A. Ikšelis. Viņam bijis milzīgs gandarījums, ka bija iespēja strādāt kopā ar tik augsta līmeņa profesionāļiem.Režisors ļoti slavē savus aktierus Jevgēniju Kozlovu, Aleksandru Primaku un Vili Daņilovu, jo viņi paveica visu iespējamo. Spēlēt Maskavā ir milzu atbildība. Festivāla galvenā balva ir Krievijas Kultūras ministrijas un Teātra darbinieku savienības Goda raksts. Tos saņēma trīs iestudējumi, tostarp arī Valkas pilsētas teātris.
Bez jelkādas koķetērijas“Protams, ir ļoti patīkami, ka mūsu darbs novērtēts tik augstu. Mūsu izrādi noskatījās arī lugas dramaturģe Ksenija Dragunska. Bija arīdzan patīkami, ka pēc izrādes skatītāji cēlās kājās un stipri aplaudēja. Krievijā ir vienkārši – ja izrāde nepatīk, viņi svilpj un pamet zāli, ja patīk, tad to arī atklāti izrāda. Nekādas koķetērijas,” skaidro režisors.Maskavā pavadītais laiks deva iespēju apmeklēt arī jaunieguvumus un izstādes Tretjakova galerijā. Puiši paspēja arī aiziet līdz Sarkanajam laukumam un redzēt armijas parādi Vienotības dienā. Neierasta bija arī festivāla saimnieku rūpe par valcēniešiem. Uz itin lepnu viesnīcu tieši pretī teātrim valcēniešus no dzelzceļa stacijas aizvizināja limuzīns. Tās ir patiesas rūpes par viesiem. A. Ikšelim bija pieņemšana Teātra darbinieku savienībā, kur tika runāts arī par Maskavas un Valkas turpmāko sadarbību teātra jomā. “Varu parakstīties zem populārā teiciena, ka Maskava asarām netic. Vai nu esi līmenī un tam atbilsti, vai ne. Taisnošanās un gaušanās noteikti nelīdzēs,” pārliecināts A. Ikšelis.
