Daļai smilteniešu līdz šim nezināma savas pilsētas vēsture atklājusies, sākot skaidrot, kāpēc šovasar Smiltenē, Vecajā parkā, tiltiņam pie slimnīcas rekonstrukcijas laikā noņemtas vecās metāla kaluma margas un to vietā uzliktas jaunas – no koka.
Pret to darbu pasūtītājai Smiltenes novada domei sākumā iebildis pat darbu veicējs, Grundzāles pagasta firmas SIA “Koka rokdarbi” valdes priekšsēdētājs Ainārs Ozoliņš. “Arī man cilvēki prasīja, kāpēc šitās smukās margas ņēma nost?” viņš atklāj.Izpostīja muižas īpašnieka kapusAtbilde atrodama vairāk nekā 40 gadu senos notikumos. Šīs skaistās metāla margas sen atpakaļ tika darinātas citam mērķim, proti, tas bija kapu žogs bijušā Smiltenes muižas īpašnieka Bandava dzimtas atdusas vietā Smiltenes pilsētas kapsētā.Kā kapsētas žogs pārtapa par tilta margām, savā grāmatā “Smiltene. Laiki un Likteņi” apraksta Smiltenes vēstures pētnieks Juris Zušmanis: “Smiltenes pilsētas izpildkomiteja 1968. gadā izpostīja bijušā Smiltenes muižas īpašnieka un šo kapu dibinātāja Bandava un viņa radinieku kapus. Tika noņemts metāla kalumu žogs, sadauzītas kapu plāksnes, nolīdzinātas kapu kopiņas, uzvestas dolomīta šķembas. Šajā vietā kapusvētkos stājās vīru un sievu kori. Bandava kapu žogs pārtapa par margām tiltiņam Vecajā parkā pie slimnīcas.”J. Zušmanis, tāpat kā vēl daži citi apvaicātie vecākās paaudzes smiltenieši, joprojām atceras šos notikumus un uzskata – labi vien, ka šādas izcelsmes margas ir noņemtas un to vietā uzbūvētas citas. Kapu kultūrai Latvijā ir senas un spēcīgas tradīcijas. Tajās ir arī ticējums, ka kapi ir mirušo mājvieta, tāpēc tie ir neaizskarami un no kapsētas neko nedrīkst nest projām.“Zinājām, ka tiltiņa margas savulaik paņemtas no kapiem, tāpēc tās noņēmām,” skaidro Smiltenes novada domes ainavu arhitekte Agija Bērtiņa. “Šis tiltiņš nav kultūrvēsturisks objekts, tāpēc tas netika restaurēts, bet gan rekonstruēts tāpat kā visi pārējie tilti Vecajā parkā atbilstoši vienotam stilam,” informē ainavu arhitekte.Atbilstoši ar novada domi noslēgtajam līgumam visus tiltu rekonstrukcijas laikā demontētos materiālus firma “Koka rokdarbi” utilizē jeb nodod izmantošanai otrreizējai pārstrādei. A. Ozoliņš informē, ka attiecīgi metāla margas nodotas metāllūžņos, jo Bandava kapa vietas, no kurienes tās nākušas, Smiltenes kapsētā vairs nav. Cik cilvēku, tik viedokļu Tomēr aptaujātie smiltenieši, pat uzzinot, ka margas īstenībā bijis kapu žogs, nav vienisprātis, vai tās vajadzēja demontēt. “Vecajam parkam piedien vecas margas,” saka pie tiltiņa sastaptā smilteniete Daina Kārkliņa.Par metāla margu noņemšanu satraucies pensionārs Ziedonis Paeglis. “Tam tiltam naudā nebija vērtības. Tā ir vēsture (pēc J. Zušmaņa pieļāvuma minētais kapu žogs varētu būt tapis orientējoši 1880. – 1883. gadā, – redakcijas piezīme). Cik zinu, vienreiz jau gribēja ar to tiltu kaut ko darīt, bet toreiz to izglābis slimnīcas direktors (domāts nu jau viņsaulē aizgājušais Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas galvenais ārsts Jānis Krūmals, – redakcijas piezīme),” stāsta Z. Paeglis.“Cik cilvēku, tik viedokļu,” secina Smiltenes luterāņu draudzes mācītājs Zigmārs Ziemanis, “tomēr pieļauju, ka liela daļa tādu rīcību, kad kapu žogu izmanto par tilta margām, var uztvert kā apgrēcību. Pret lietām, kas kapos liktas, jāizturas ar cieņu un jālieto, kā tās domātas.”
