Somijā cilvēki dzīvo citādāk, salīdzinot ar ļaudīm Latvijā. Atšķirībā no latviešiem, kuri visu laiku atrodas skrējienā, somi vairāk atpūšas, tik ļoti neiespringst par dzīvi un attiecīgi arī mazāk streso.
Somijā ir arī cieņā ģimeniskums, kas izpaužas arī biznesā, ko manto no paaudzes paaudzē. To pēc gandrīz nedēļu ilgās ciemošanās Somijas ziemeļu pilsētā Oulainen secina vairāki Smiltenes Centra vidusskolas skolēni.
Somijā steigas nav arī skolāsSomijā redzētais un dzirdētais izrādījās tik interesants, ka vēl tagad, stāstot par pieredzēto “Ziemeļlatvijai”, uz interviju atnākušajiem 10. klases skolēniem mirdz acis.Madara Māra Grigore, Elīna Skopāne, Rūdolfs Markss, Karmena Džastīna Marcinkēviča, Elizabete Kokarēviča. Monta Sileniece un Lauma Melece ir arī vienisprātis: Somijā ir pavisam cits, daudz nesteidzīgāks dzīves stils, nekā Latvijā. Tas izpaužas arī mācībās. “Atšķirībā no Latvijas, kur mēs bērniem stundās uzdodam ļoti daudz ātri izpildāmus uzdevumus un viņi pie tā ir pieraduši, tad Somijā šis temps ir ļoti lēns,” secina Smiltenes Centra vidusskolas (SCV) direktore Ilze Vergina. Tāpēc ar ciemiņiem no Smiltenes Oulainen skolas pedagogi pat nezināja, ko darīt, jo latvieši ar uzdotajiem darbiem ātri tika galā, un uzņemšanas programmā radās pauzes.Somu nesteidzība gan ir saistīta arī ar atšķirīgo atalgojuma un sociālās labklājības līmeni valstī, kā arī Oulainen gadījumā, – iespējams, ar dabas apstākļu diktēto rimtumu. Pilsēta atrodas netālu no Ziemeļu polārā loka. Skolēni stāsta, ka tur jau ap pulksten vieniem dienā ir tumsa, bet gaišs dienā ir tikai kādas trīs stundas. “Sauli nevienu dienu neredzējām. Bija migla, dūmaka. Ziemā, tur dzīvojot, mums nāktu virsū depresija,” spriež jaunieši.Brauciens uz Somiju un vēl šogad gaidāmais ceļojums uz Lietuvu 10 skolēniem no SCV ir iespējams, pateicoties tam, ka viņu skola šajā mācību gadā iesaistījusies vienā no Skandināvijas un Baltijas valstu programmas “Nordplus Junior” finansētajiem projektiem. Kopā ar partnerskolām no Somijas un Lietuvas jaunieši mācās, kā spert pirmos soļus mazajā uzņēmējdarbībā, sākot ar biznesa plāna izstrādi, mērķauditorijas izvēli, nodokļu sistēmas izpēti un tamlīdzīgi, skaidro Smiltenes Centra vidusskolas (SCV) direktore Ilze Vergina. Projektā SCV pārstāv septiņi skolēni no 10. klases un trīs skolēni no 12. klases, kuri pieteicās un uzvarēja izglītības iestādes iekšējā konkursā.Ceļojums uz Somiju bija pirmā skolēnu ārzemju vizīte šajā projektā. Oulainen pilsētā latviešu delegāciju uzņēma turienes profesionālā vidusskola ar specializāciju dizainā un mārketingā.Par Somijā pieredzēto un uzzināto SCV skolēni ir gandarīti, jo iepazinuši citu kultūru un citu valsti un paplašinājuši savu redzesloku. Tagad viņi, piemēram, zina, ka Somijā ar valsts atbalstu ir attīstīts ģimenes bizness, kad nelieli uzņēmumi tiek mantoti no paaudzes paaudzē un tajos strādā pārsvarā ģimenes locekļi. Apmeklējot dažus šādus uzņēmumus Oulainen pilsētā, uzņēmēji jauniešiem stāstījuši, ka daudz ko, piemēram, mēbeles interjeram pasūta Latvijā, jo tā sanākot lētāk.
Mājupceļš bija šausminošsMinētais programmas “Nordplus Junior” projekts paredz arī skolēniem izdomāt pašiem savas biznesa plāna idejas un tās prezentēt. SCV skolēnu vienas grupas biznesa ideja ir uzņēmums, kas palīdzētu organizēt klientiem aktīvu atpūtu brīvajā laikā – izveidot speciāli viņiem orientēšanās distanci, iedot karti, atsevišķos kontrolpunktos sagaidīt un likt izpildīt dažādus uzdevumus. Otra grupa nolēmusi izpētīt rehabilitācijas iespējas Latvijā bērniem un pusaudžiem ar mentālām problēmām.“Februāra sākumā somi atbrauks uz Smilteni. Tad arī visi kopā savus darbus pabeigsim,” skaidro SCV skolēni. Somijā smilteniešiem arī bija iespēja atpūsties Ziemassvētku vecīša ciematā Lapzemē netālu no Rovaniemi. Taču par vēl lielāku “atrakciju” smilteniešiem kļuva mājupceļš ar prāmi no Helsinkiem līdz Tallinai, kad Somu jūras līcī plosījās vētra, sakuļot ūdeni milzīgos viļņos un šūpojot kuģi tik pamatīgi, ka skolēniem pat šķitis – pēdējā stundiņa ir klāt.“Paldies šoferītim Vilnim Juškam, kurš mūs godam izveda vētrām cauri, jo, kad iebraucām Tallinā, nekas vēl nebija beidzies,” piebilst I. Vergina.
