Brīvvalstī aizritējušais laiks ir mudinājis daudzus latviešus noskaidrot savas dzimtas saknes, uzzināt kaut ko vairāk par tuvākajiem un tālākajiem radiniekiem.
Daudzi ir sākuši veidot savus ciltskokus. Taču ne vienmēr zinām, ar ko sākt, lai noskaidrotu visus savai dzimtai piederīgos. Tādēļ pagājušās nedēļas nogalē Valkas novada centrālās bibliotēkas darbinieces interesentiem organizēja tikšanos ar interneta portāla www.ciltskoki.lv veidotāju Egilu Tursu, kurš ir izveidojis jau noteiktu sistēmu dzimtai piederīgo noskaidrošanai un savā pieredzē labprāt dalījās ar atnākušajiem klausītājiem. Pasākumā piedalījās arī Smiltenes puses vēsturnieks Jānis Puntulis, kurš demonstrēja savu uzņemto videofilmu par senajām un tagad bieži vien pamestajām un laikazobam atstātajām lauku sētām. Savukārt dzimtas koku pētniece Vīvi Sirmā no Valgas informēja par iespējām Latvijas puses iedzīvotājiem atrast radurakstus Igaunijā.To, ka tuvinieku meklējumi dažkārt var beigties ar gluži brīnumainiem rezultātiem, apliecināja no Igaunijas atbraukušā Viktora Javes stāstījums. Uzzinājis, ka Valkā notiek pasākums, kas saistīts ar ciltskoku veidošanu, viņš, braucot uz Rīgu pie sava nesen atrastā brāļa, iegriezās arī Valkā pastāstīt par šo satikšanos. V. Jave tagad dzīvo Tallinā, bet pirms Otrā pasaules kara viņa ģimene atradās Latvijas pusē. Kara sākumā viņš bija aizbraucis pie mammas radinieces Valkā. Viņa traģiski gāja bojā, uzkāpjot uz mīnas. Zēns tika aizvests līdzi uz Igauniju, un kopš tā laika ģimeni nav redzējis. Pirms kāda laika viņš sāka meklēt savus radiniekus Latvijā. Meklējumi vainagojās panākumiem, un pēc 72 gadiem viņš atrada savu brāli.Arī portāla www.ciltskoki.lv veidotājs E. Turss atzina, ka, pētot radurakstus un meklējot vēl dzīvos gados vecākus radiniekus, kuri varētu kaut ko pastāstīt par citiem radiem, ir iespēja atrast agrāk nezināmus dzimtai piederīgos. “Īpašas formulas, kā sākt meklējumus, nav, jo ikvienam var būt atšķirīga situācija. Tomēr es iesaku vispirms noskaidrot, vai ir palikuši dzīvi kādi tuvinieki, kas var sniegt plašāku informāciju, jo viņu stāstījums jebkurā gadījumā būs izsmeļošāks nekā internetā vai arhīvos atrastā informācija. Tajā pašā laikā visai iegūtajai informācijai jāpieiet kritiski, jo daudzi fakti vairāk vai mazāk balstās uz atmiņām, kas var būt pilnas ar neprecizitātēm. Būs pareizi, ja iegūtā informācija tiks uztverta kā materiāls pārbaudīšanai,” norāda E. Turss.Visplašākā informācija par tālākiem senčiem atrodama baznīcu grāmatās, bet arī tur var būt neprecizitātes. Tagad ciltskoka veidotājiem labs palīgs ir ne tikai minētais portāls www.cilstkoki.lv, bet arī portāls www.lvva-raduraksti.lv. Dzimtas koka zīmēšana ir darbs, kas prasa lielu pacietību, taču rezultāts vainagojas ar savu sakņu apzināšanu un, kā rāda dzīve, dažkārt arī ar negaidītiem atklājumiem.
