Palsmanes pagasta lauksaimniecības uzņēmuma SIA “Palsmane” valde nolēmusi likvidēt cūkkopības nozari, kas trīs gadus uzņēmumam radījusi tikai zaudējumus. Viena cūku ferma “Torņakalnos” jau ir tukša. Otrajā fermā rukši vēl pieņemas svarā, bet arī viņus līdz augustam pārdos gaļas kombinātiem.
Lēmums ir pieņemts sakarā ar ekonomisko situāciju valstī un neadekvātajām cūkgaļas cenām tirgū, atzīst SIA “Palsmane” valdes priekšsēdētājs Jānis Stāvausis.Sirds sāp par fermuŠā gada pirmajā ceturksnī SIA “Palsmane” nobarotās cūkas gaļas kombināti iepirka vidēji par 62 latiem dzīvsvarā (aptuveni 100 kilogrami), neskaitot pievienotās vērtības nodokli. Situāciju šobrīd vēl smagāku padara lopbarības graudu trūkums, kam sekojis straujš graudu cenu lēciens.“Pārdodot nobarotu bekonu gaļas kombinātiem, mums kā ražotājam jāpiemaksā vairāk nekā 20 latu uz cūku. Kurš ilgstoši to izturēs?” retoriski taujā J. Stāvausis. Situāciju vietējā gaļas tirgū saasinot cūkgaļas imports no Eiropas Savienības dalībvalstīm un konkurence ar Latvijā strādājošajiem ārzemju uzņēmējiem, it īpaši dāņiem, kuri šeit atver savas cūkas fermas. SIA “Palsmane” ar vidēji 100 sivēnmātēm un vidēji 800 nobarojamām cūkām sevi pieskaitīja mazajiem ražotājiem cūkkopībā. Taču arī lielie uzņēmumi, kas atraduši noietu Krievijas tirgū, sākot sūkstīties par grūtiem laikiem, pēc sarunas ar kolēģiem saka J. Stāvausis.Viņam sirds visvairāk sāp par savulaik rekonstruēto uzņēmuma cūku fermu, kurā tika ieguldītas valsts subsīdijas. “Neko darīt. Dzīvojam tādā valstī,” lakoniski rezumē uzņēmējs.Turpmāk SIA “Palsmane” lauksaimnieciskās ražošanas nozares būs piena lopkopība, nobarojamie liellopi, augkopība (graudi, rapsis, kartupeļi, zālāju sēklas) un mazumtirdzniecība.Privātie nerēķina darbuAr zaudējumiem strādā arī šķirnes cūku audzēšanas saimniecība “Veczilakši” Grundzāles pagastā. Tās saimnieks Ivo Ruks lēš, ka viņa zaudējumi uz vienu cūku, izveidojoties lopbarības graudu deficītam, ir pat 25 lati. Taču cūkkopības nozari “Veczilakši” pašlaik nevar likvidēt, jo fermas rekonstrukcijā ieguldīti Eiropas Savienības līdzekļi un attiecīgi jāpilda saistības ar Lauku atbalsta dienestu, skaidro I. Ruks. “Labi, ka vismaz šobrīd cūkgaļai cena sāk celties,” viņš stāsta, “jo Lietuvā ir konstatēts cūku mēris un aptuveni 23 tūkstošus cūku tur nācies nokaut. Līdz ar to Krievija vairs neņem pretī no Lietuvas nevienu kilogramu cūkgaļas un attiecīgi iepērk vairāk no Latvijas. Tāpēc Latvijā gaļas tagad pat trūkst.” Tāda situācija gan, visticamāk, būšot īslaicīga, kaut gan vietējie cūku audzētāji cer uz pretējo.I. Ruku izbrīna fakts, ka, neraugoties uz lielajām izmaksām cūkkopībā, ļoti labs noiets ir sivēniem. Viņi aizceļo arī uz privātmāju kūtiņām. Tikko vienu mazu rukšķētāju nopirkuši palsmanieši, pensionāri Gunta un Andris Zaļie.Savā kūtiņā blakus privātmājai Zaļie tur trīs cūkas un šo skaitu nekad nemaina. Tiklīdz vienu cūku nokauj, tā jaunu sivēnu ņem vietā. “Cūkas audzējam tikai pašu vajadzībām. Obligāti sanāk lētāk, nekā pirkt gaļu veikalā. Savu darbu jau nerēķinām,” stāsta G. Zaļā. Lētās izmaksas pensionāri panāk ar to, ka cūku barošanai miežus audzē paši un arī tehnika zemes apstrādei viņiem ir sava. Līdz ar to nav jāmaksā citiem par tās pakalpojumiem. “Arī kartupeļi mums ir savi. Turam govi, un pāri palikušo pienu dodam cūkām,” piebilst saimniece.Tāda naturālā saimniecība ir balsts 11 cilvēku lielajai saimei: pensionāru pārim un viņu meitas un dēla ģimenēm. Turklāt pašu audzētas cūkas gaļai esot pavisam cita garša, nekā veikala precei. “Vasarā uzvāru kartupeļus, piecepu klāt pašu žāvētu speķi un sataisu salātus. Ļoti garšīgi,” slavē G. Zaļā.
