Lieldienas ir olu izēšanās laiks. Ir dzirdēti dažādi pastāsti par negausībām ēšanā, taču šoreiz ne par to. Galvenais, jo īpaši ģimenēs ar bērniem, nozīmīgākā ir olu krāsošana. Tā ir ļoti sena tradīcija, kura radusies vēl pirms kristietības. Izdarības ar olām simbolizē saules atgriešanos pēc garās ziemas un auglību, kas tūlīt, tūlīt būs redzama dabā. Mūsdienās Lieldienas lielai daļai cilvēku nozīmē tieši baznīcas svētkus. Savukārt ola ir ieguvusi Kristus augšāmcelšanās un mūžīgās dzīvošanas simboliku. Tās mēdz iesvētīt arī baznīcā. Jo īpaši šis rituāls ir iecienīts pareizticīgo dievnamos, tostarp arī Valkā. Lai gan ķīmiskās krāsas neapšaubāmi olas padara spilgtākas, kaut kas maģisks un neatkārtojams ir dabiskā olu krāsošanā. Turklāt, izmantojot dabas veltes, nav jābaidās, ja ola vārot ieplīsīs un krāsa nokļūs arī uz pašas olas. Nav jau svarīgs krāsošanas iemesls, bet bērniem spēles ar tām patīk noteikti. Paslēpto olu meklēšana ir lielisks veids, kā sākt šo svētku rītu – vēl pirms olu kaujām, ripināšanas sacensībām, baznīcas apmeklējuma vai citiem šai īpašai dienai ieplānotiem pasākumiem. Iepriekšējos gados valcēnieši pulcējās Lugažu laukumā, noraudzījās olu meklēšanas sacensībās bērniem, kurās dažs labs atrada pat padsmit noslēptu olu. Šogad tāda publiska pasākuma nav, taču gan jau katrs atradīs iespējas gan izšūpoties, lai vasarā nekostu odi, gan nokrāsot olas, gan aiziet uz savu dievnamu.
